Nebūs reklāmu, nebūs labu rakstu, jeb ja būs, tad par brangu naudu. Nopērc produktu un iegūsti informāciju. Tas attiecas uz lielākajiem jaunumu un ziņu portāliem visā pasaulē, arī Latvijā. Pa vienu kanālu nāk ziņās – nopirktas no ziņu kanāliem (reuters , leta, utt.), pašu portālu redaktoru sacerētas, tālāk seko pelēkā zona, ne īsti ziņa, ne īsti reklāmraksts – pētījumi, apraksti par jauniem produktiem un politiskajiem spēkiem, un beidzot reklāma, kādu mēs to pazīstam – baneris, izlecošs logs vai teksta logs. Interneta portāla pamatdoma – lai attiecība ziņu jomā būtu ar pozitīvu zīmi formulā „mums maksā – mēs maksājam”. Lūk arī visa loģika tam, kas tiek saukts par informācijas pasniegšanu vispasaules tīmekļa komerciālajā daļā, tas ir bizness ar saviem noteikumiem un tur mēs nekā nevaram darīt, kā tikai rakstīt niknus komentārus, lamājot visu un visus.

( lasīt tālāk )

Kā jau agrāk rakstīju, atmiņa ar mani mēdz izspēlēt ļaunus jokus – pēc ilgāka laika posma, atceroties kādu notikumu, es nevaru ar simts procentu pārliecību pateikt vai tas ir noticis, vai ir mana izdomas un sapņu radīts. Jā atceros, bija pirms gadiem desmit bija viena baigi labā www.???.lv adrese, kur es bieži iegriezos, kur man patika un bija tur kaudzēm noderīgas informācijas. Atmiņā palikušas tikai pozitīvās sajūtas, iespējamā satura atcerēšanās nedod pilnīgi nekādus rezultātus. Jūs teiksiet, aizmirsti vecīt, webs pa šiem gadiem ir kļuvis simts reizes interesantāks, paskaties kādi portāli un blogosfēras tepat Latvijā pa šiem gadiem ir izaugušas, nemaz nerunājot par vispasaules mērogu . Piekrītu, piekrītu, es tur ir bijis. Varu pat pastāstīt, ka ir būts pat vietās, pēc kuru apmeklēšanas nav īstas skaidrības – būs dators dzīvotājs vai nē. Bet nepamet mani sajūta, kaut kas interneta telpā nav gluži tā kā vajag vai kā varēja būt. Jā tas kas noticis pašiem gadiem tehnikas jomā, neapstrīdami, ir progresīvi, bet vai mūsu prāts ir adekvāti tam ir ticis līdz. Vilkšu paralēles ar vēsturi – senie ēģiptieši cēla nu ļoti lielas piramīdas daudzus tūkstošus gadus atpakaļ, labi darbaspēks nebija nekāds dārgais, bet teiksim atklāti – instrumenti un loģistika bija diezgan draņķīga. Šodien mēs varētu celt daudzreiz augstākas piramīdas un ātrākā laika posmā dabūt tās līdz baltai apdarei, bet es kaut kā neesmu neko dzirdējis par šis industrijas attīstību mūsdienās. Ne vienmēr „var un ir iespējas” nozīmē, ka tas ir jādara. ( lasīt tālāk )