visu laiku domāju, ka pieklātos kaut ko uz uzrakstīt uz gada beigām/sākumu, bet visa drukāšana man notiek sesijas un pētniecības ietvaros, tā kā šī ir pirmā diena, kad varu kaut cik atpūsties kopš pirmziemassvētku nedēļas, neskaitot, par laimi, svētku dienas, kas pagāja diezgan jauki. šogad tos svinēju nelielā ģimenes lokā un tādā setingā, kas nav bijis kopš manas bērnības un likās arī, ka nekad vairs nebūs. ne sakarā ar kovidu, bet pavisam esmu tikusi vaļā no tādām zsvētku svinībām, kur ir pārāk daudz knapi pazīstamu cilvēku un pārāk liela pārņemtība ar dāvanām un to skaitu. ir jau iespēja pašai atkal tādās iekulties, bet nākotnē savās mājās/ģimenē tomēr gribu tādus svētkus, kas man pašai patīk - mierīgus un stresu neizraisošus.
no šī gada tiešām grūti kaut ko lielu gaidīt, bet esmu pateicīga, ka iepriekšējais ir beidzies. visu laiku domāju, ka cipara maiņa jau neko nenozīmē. realitātē varbūt tā arī ir, bet psiholoģiski tas var nozīmēt ļoti daudz. būs jāsaņemas un jāuzraksta garāka pentere par šo gadu, jo pagājušogad to izdarīju un tas šķita noderīgi. rakstīt par 2020to, protams, nav tas pats, kas rakstīt par 2019to, bet arī tādi gadi mēdz būt. apņemšanās man ir, apmēram tādas pašas, kādas izdomāju pirms gada un īsti neizpildīju. tās gan ir piezemētas un arī šajos apstākļos izpildāmas. nekādus ceļojumus u.c. neplānoju, tā kā varbūt šogad ies labāk.
no šī gada tiešām grūti kaut ko lielu gaidīt, bet esmu pateicīga, ka iepriekšējais ir beidzies. visu laiku domāju, ka cipara maiņa jau neko nenozīmē. realitātē varbūt tā arī ir, bet psiholoģiski tas var nozīmēt ļoti daudz. būs jāsaņemas un jāuzraksta garāka pentere par šo gadu, jo pagājušogad to izdarīju un tas šķita noderīgi. rakstīt par 2020to, protams, nav tas pats, kas rakstīt par 2019to, bet arī tādi gadi mēdz būt. apņemšanās man ir, apmēram tādas pašas, kādas izdomāju pirms gada un īsti neizpildīju. tās gan ir piezemētas un arī šajos apstākļos izpildāmas. nekādus ceļojumus u.c. neplānoju, tā kā varbūt šogad ies labāk.