cik labi šodien sēdēt mājās ar tēju un manu mūziku, kas tagad, kad vairs nav jāslēpjas no saules, atkal izklausās īsti. dīvaini, ka kādreiz es biju vasaras un saules bērns, bet nu esmu pilnīgi, galīgi pārorientējusies. nav tā, ka gaisā nebūtu jūtama neviena melanholijas vēsma, bet galu galā es pati esmu melanholiķe (ar flegmatisma iezīmēm), un tāpēc laikam arī jūtos kā tikko atgriezusies mājās.
skan:: |
the garden of delight - downwards to a sea |