dzelve

grāmata ar interesantu domu, bet izpildījums tāds vidējs. galvenā ideja ir tāda, ka atmiņas nav precīzi notikumu atspoguļojumi, kuriem jebkurā brīdī varam piekļūt un uzskatīt tos par uzticamiem. atmiņas ar laiku sagrozās, dažas iegūst daudz spilgtākas krāsas, bet citas - izgaist pavisam. un uz tik nestabiliem pamatiem balstās visa mūsu identitāte. tas arī ir vienīgais, ko no šīs grāmatas sev varēju paņemt. sakarīgo ideju aizēno prastais sižets, kas ir diezgan paredzams un pārbāzts ar YA romānu klišejām – mīlas trijstūriem utt. nepārliecinoši bija arī zinātniski fantastiskie izgājieni ar svešu atmiņu iepotēšanu cilvēka smadzenēs, tabletēm, kas liek aizmirst konkrētus notikumus u.tml. kopumā tomēr lasījās ļoti raiti un bija daudz dramatisku pavērsienu, tā kā garlaicīgi nebija. es pārstāvu to viedokli, ka tas nav nekas slikts, ja grāmata ir izklaidējoša, īpaši ja vajag atiet pēc kaut kā nopietnāka izlasīšanas.

autore laikam pieskaitāma tiem rakstniekiem, kuru vienu darbu izlasot automātiski ir izlasīti visi pārējie, jo šeit gan tēmas, gan sižeta ziņā ir ļoti daudz kopīga ar „Raganu sezonu”, kas man patika, bet otrreiz lasot būtībā to pašu, tikai sliktākā izpildījumā, sajūsma ir mazāka.