Pasaulē bez Kreicfelda-Jakoba slimības, lielveikalu ķēde varētu iekulties skandālā, kļūdaini uzrādot gaļas izcelsmi, un krievu karavīru filejas vietā, nopārdodot ukraiņu civiliedzīvotāju filejas. Apmēram kā zirgu gaļas skandāls, tikai vēl šizīgāk!

Pabeidzu vienu besīgu mazdarbu un aizdomājos - bet tiešām, ja tinderī uzglūn svindleri, tad kur lai mūsdienās iepazīstas?
Man, par laimi, nav aktuāli, bet es arī galīgi negribētu tinderī. Man, pirmkārt, būtu konkrēti neērti, ka mani izvēlas pēc bildes smukuma. Pati arī justos ļoti neveikli, svaipojot vīriešus pa labi vai kreisi pēc kritērijiem, kādiem gan? - par resnu, par plikpaurainu? Diez vai. Man liekas, es aizsvaipotu uz nē pusi (pa kreisi?) arī visus, kas man liekas par smuku vai stilīgu, jo ko tad es, es jau neko...
Smieklīgi, ka dzīvē ar šo es laikam īsti nesirgstu, jo esmu iepazinusies visādi - darbā, mūzikas festivālā, arī uz ielas un tramvaja pieturā. Un, nē, es neesmu abnormāli smuka, ka pie manis nāk pielūdzēju bari un saka "meitenīt, drīkst iepazīties?"(es arī no šāda piedāvājuma laikam drīzāk apmulstu un aizlaistos nafig), vienkārši dzīvē tā iepazīšanās lielākoties notiek tā it kā nejauši, ka nemaz nemani, kurā brīdī esi aizsvaipojos uz jā pusi(pa labi?).
Ja vajadzētu, es gan droši vien varētu šim tikt pāri, bet tik un tā esmu priecīga, ka nevajag :D

Malkovičs, Malkovičs, bet man tik ļoti patika Dapkunaite seriālā Okkupert, ka, atgriežoties no bērnu kopšanas atvaļinājuma, visas darba kleitas centos sapirkt kā tai viņas (ļaunajai) varonei.