Man šogad pirmoreiz kopš bērnības ir savs dārzs. Par dārzu to varbūt būtu skaļi dēvēt, ņemot vērā, cik aizaudzis tas ir, bet galu galā - augļu dārzs arī ir dārzs. Dārzā diezgad daudzos no kokiem aug ķirši.
Man ir arī vīramāte, kas šobrīd, kamēr esmu iestigusi līdz ausīm kapitālismā, vāc manu bērnu. Tā nu viņa ieraudzīja, cik laba raža šogad ienākusies, un uzreiz sāka uztraukties, ka taču jānolasa, ka nevar ļaut, lai putni apēd utt. Vienu dienu viņi ar bērnu pat bija sēdējuši zem ķiršiem un vērojuši putnus, bērns pēc tam stāstīja, kā esot bijis atnācis viens kovārnis - izlūks, un pēc tam pāri lidojis vesels putnu bars. Ja viņi tur nebūtu bijuši, tad gan no mūsu ķiršiem nebūtu palicis pāri nekas! Es kaut kā mēģinu bērnam skaidrot, ka mani gan tie putni baigi neuztrauc, manis pēc viņi drīkst tos ķiršus ēst, jo mēs varam aiziet uz veikalu, bet strazdi nevar, un viņiem taču jālido uz siltajām zemēm, bet ome viņu jau ir drusku nozombējusi - viņš negrib dalīties!
Tad pamazām sākām tos ķiršus lasīt. Pamazām, jo man tiešām nav laika krāmēties ar tiem kauliņiem vai kaut kādām bezjēdzīgām zaptēm, saldētavā nekādiem spaiņiem nav vietas utt. Vīramāte pirmos nolasīja tos, kas karājās pāri sētai uz ielas - ja nu kādam kādi iebildumi un vēl pasūdzēsies, es taču zinot, kādi ir cilvēki.
Es par šo visu domāju, ka laikam ir diezgan grūti dzīvot pasaulē, kurā tevi visu laiku kāds apdraud - kaut kādi putni-izlūki un atriebīgi kaimiņi, citreiz atkal krievi (vīramātes politisko uzskatu spektrs), antivakseri vai tieši pretēji - vispasaules sazvērestība, bet laikam tas ir kaut kāds defaultais vidējā latvieša stāvoklis.
Bēdīgi tajā visā ir tikai viens: tagad, kad tie ķirši beidzot no sarkaniem un skābiem ir kļuvuši par melniem un saldiem, to ir palicis gaužām maz. Protams, ka nekādi putnu bari nav vainīgi, tikai histēriskā vīramāte ar saviem spaiņiem un kompotiem. Bērnībā mēs ar māsu, uz vecmāmiņas balkona sēžot, varējām izrīt veselu spaini ar ķiršiem. Kādu laiku es pat drusku brīnījos, kā tā garšas sajūta kopš bērnības varēja tā pamainīties, ka tagad nevaru tos ķiršus ieēst vairāk par dažiem, bet tagad sapratu - mana vecmāmiņa vienkārši lasīja gatavus ķiršus, nevis "sarkanus, jo zaļus". Būs brīvdienās jākāpj kokā, kur vīramāte nav tikusi klāt, un jānolasa vienkārši apēšanai.
|