Gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās es drošu roku svītrošu ārā visus ārstus (neesmu gan vēl noskaidrojusi, cik tādu ir manis izvēlētajā sarakstā, būtu bēdīgi, ja neviens).
Pandēmijas gads ir pierādījis, ka dakteriem ļaut nodarboties ar politiku nedrīkst, viņi saiet galīgā kovidā un salaiž visu dēlī.
Kad es biju maza, man patika lasīt Lielo medicīnas enciklopēdiju un pēc tam, gulēt ejot, baidīties no visām slimībām. Sevišķi mani fascinēja infekcijas un ādas slimības. Mājās bija arī igauņu tautas pasaku grāmata "Mēris ar koka kāju", un no tās es baidījos tik ļoti, ka nekad pat neņēmu to rokā.
Jocīgi vērot, kā kaut kāds līdzīgs fetišs ir pārņēmis sabiedrību, īpaši turu aizdomās Krišjāni K. un Danielu P.
|