Friends

Noslēdzu sezonu ar "Stirnu buka" lielo finālu Priekuļos. Bija skaisti, solītā lietus vietā spīdēja saule. Takas vijās gar Gauju. Uz beigām gan tika piešķirta jautrība kārtīgu dubļu izskatā, bet pie tiem jau biju pamanījies pierast 2 nedēļas iepriekš skirienot Siguldas kalnu maratonā pa dubļauinām slēpošanas trasēm. Lielisks sezonas noslēgums ar divām 35kilometrīgām sacensībām ar 1.5 un 1km kopējo kāpumu divu nedēļu laikā.

Traumas.
SKM skrienot pār gājēju tiltu, kas pār Gauju, zem manas kājas salūz dēlis, rezultātā kāja iekrita starp dēļiem un ļoti stipri sasitu augšstilbu. Atlikušos 28km katrs 2. solis bija sāpīgs, bet ne tik ļoti, lai nevarētu turpināt. Pārsteidzoši ātri pārgāja jau 4 dienas vēlāk atsāku skriet.
Stirnu bukā kādus 15km pirms finiša dabūju acī egles zaru, kurš izrāva kontaktlēcu un viegli satraumēja radzeni. Skriet pa dubļainām takā augšā lejā, redzot tikai ar vienu aci, bija jauna interesanta pieredze.

Sezonas personīgie sasniegumi.
Salīdzinot ar pagājušo sezonu likās, ka šogad nav ar ko palepoties, bet. 5km noskrieti zem 20 minūtēm. Pirmo reizi noskrēju 50km ultramaratonu. Uzkāpu uz pjedestāla Latvijas čempionātā triatlonā. Vispāŗ nav par ko sūdzēties.

Tagad mazliet jāatpūšas un lēnām jāsāk domāt par nākamo sezonu. Starpsezonā plānoju atsākt iet uz boksu un biežāk apmeklēt peldēšanas treniņus baseinā. Nākamgad noteikti gribēšu skriet ultramaratonus.

USS Preble firing her HELIOS laser system.

Man nepatīk tēja ar pienu.

Are you gonna pick that shit up when it all comes tumbling down.