Nu kā, visapkārt biju saklausījusies, ka sieviete ir vājais dzimums (kurš tomēr visu attiecību smagumu dabū stiept uz saviem pleciem), ka ideāla sieviete izliekas par muļķi, lai viņas vīrietis varētu justies krutāks, ka sieviete stāv virtuvē pie plīts un mazgā vīram drēbes, vāc bērnus, protams. Ka sieviete ir kautrīga un bikla, vienmēr valkā svārkus... nu labi, bik aizrunājos pa tālu, bet principā šitas viss kaut kur manī sēdēja. Ja pateica - sieviete, tad šķiet, ka kaut kur zemapziņā uzreiz uzbūrās šāda ainiņa. Un tas nu galīgi neiet kopā ar manu raksturu, tāpēc arī pretojos tam, ka par mani saka - viņa ir sieviete.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, es pat nesaprotu tās vājās sievietes, jo tas ir jāmāk. Nekad neesmu pratusi tāda būt,kaut gan spriedām, ka vajadzētu kādu laiku izmēģināt būt klasiskām sievietēm,kuras ir kā teici stereotips :D Tomēr,tomēr, cilvēks sevi nevar lauzt, ja viņš tāds nav.. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tur nav ko saprast vai nesaprast. Viņas vienkārši tādas IR, patiešām. Vai nu piedzimušas ar tādu raksturu vai, visticamāk, ģimenē redzējušas šādu sievietes "modeli" - māti. Un tici man, viņām liekās stulbi, ka sievietes kaut ko dara pašas, nevis izčīkst vēlamo no vīrieša ;D

(Reply to this) (Parent)