cik zināma situācija - es arī tā mēģināju kādu laiku - dabūju pa ādu, ka neviena nav un, protams, ka kopš tās reizes vienmēr nāku, kā jānāk.
arī ar pusdienas laikiem tā mēdz būt - sarunā, ka šīs būs tikos un tikos atpakaļ, jo man vajag, bet nekā.. redz aizkavējās, jo aizmigusi, kaut kas noplīsis un vēl sazin, ko sadomā - un tad gan ir dusma. tā jau man tik reti vajag konkrētu laiku un ja tad vēl var piečakarēt.. tāpēc es vairs nepaļaujos uz viņām..tikai uz sevi -tad nevar piekāst.

(Reply to this) (Thread)

es ar tagad atkal pārliecinājos,ka uz sevi vien var paļauties...
bet šodien taaa negribas strādāt...damnnn

(Reply to this) (Parent)