Lai arī aiz kādiem apsvērumiem Dievs nolēma radīt cilvēku tādu, kāds viņš ir –
vāju un nespējīgu, pakļautu ciešanām un nāvei, Viņa godīgums un drosme ir nenoliedzami. Savu spēli ar mums Viņš spēlē godīgi un pēc noteikumiem, ko pats radījis. Viņa prasības pret cilvēku un sevi pašu ir vienādas. Viņš ir pārdzīvojis to pašu, ko katrs cilvēks, – no ģimenes dzīves ikdienišķām nepatikšanām ar smagu darbu un naudas trūkumu līdz drausmīgākajām sāpēm, pazemojumam, izmisumam un nāvei. Būdams cilvēks, Viņš pilnīgi iejutās cilvēka lomā.
Viņš dzima nabadzībā, mira pazemots un saskatīja tajā visā jēgu.
[D.Sayers]