Es te tā lasu un tad atkal domāju, un tā.. un man nav nevienas domas.. ne tā, ka neko neizsaka, vai tukšums iekšā. bet vienkārši - nav domas, tāds dziļas un svarīgas. [nu vismaz valodiskā formātā. un te nu mēs ejam atpakaļ pie mana iekšejā protesta brīdī, kad, reiz sensenos laikos, mūsu latviešu valodas skolotāja teica, ka domājot mēs izmantojam valodu. un man jau tieši ne pārāk sen atpakaļ likās, ka beidzot tas attiecas arī uz mani. bet redz, ka tomēr nē - manas domas var sastāvēt no sajūtām, bildēm, smaržām u.t.t, kaut gan tam ir viens mīnuss - viss ir neskaidrāk un vienā čupā. un man vienalga, ja citi tā nedomā, man tās ir domu sastāvdaļas, tieši domu, nevis kā cita.] kaut kur krājas, krājas, un tad laikam iesūcas, un nepaspēj piepildīties. bet tas jau nav nekas slikts, vismaz uz mani negatīvu iespaidu neatstāj. kaut gan sajūta ir nedaudz dīvaina, to nevar noliegt. un mazliet dulla galva no domāšanas un ekrānā blenžšanas, bet tāpat tālāk par dažiem neorģināliem logo variantiem papīriskā formātā, mājaslapas fonu un vienu no bildes izzvejotu kafijas pupiņu neesmu tikusi. laikam jau ar Mr. Drīmveiveru un Mr. Mokamasteru kopā vēl garas stundas būs jāpavada. cik labi gan, ka neviens nav iedomājies programmu nosaukumus latviskot. fotoveikalam jeb fotobodei jau vēl nebūtu ne vainas, ilustrātors tā patās arī latviski būtu, bet nu sapņu viļņotājs un zibsnis gan būtu kas izcili ģeniāls.
bet tā vispārīgi un nesvarīgi - vakar sapratu, ka šokolādes, Nikona kunga un savā sabiedrībā arī var justies tīri labi pie noteikuma, ka ir aktivizēts labā laika apstāklis ^_^ manas smadzenes gan laikam jau ir aizceļojušas uz Latviju, tāda sajūta rodas. nu vismaz pa pusei :D un vispār šitā dīvainā, nesliktā nozīmē nekādā sajūta būtu pat būtu tīri piemērota sarunām par aļģu salātiem, gotiskām mājām ar laternu stabiem dāarzos, nosacīti nereālistiskiem nākotnes sapņiem un tamlīdzīgām muļķībām. [un tagad es gribu ditu. dzīvajā. ļoti, ļoti. es drīkstu gribēt? šoreiz sagribējās tieši viņu. bet cita foršā sabiedrība arī derētu] un vēl es gribu vasaru. pavasara vienīgā pozitīvā īpašība manā skatījumā vienmēr ir bijusi tikai tas, ka pavasaris nozīmē to, ka DRĪZ BŪS VASARA!~ es gribu sajust kā silts, bet atspirdzinošs ūdens pieskaras ādai, un kā gaiss ir vasaras krāsā un smaržā. mmmm. un gulēt pļavā, kas smaržo, un dzirdēt kukaiņus.
tralalā, la la lā. :)