es dažkārt sevi nesaprotu. tagad šeit gandrīz mirstu nost no tā, cik ļoti gribas mājās, bet pie darba sludinājumiem ieraugot uzrakstu "BRĪVPRĀTĪGIE ĀFRIKĀ UN INDIJĀ" ar aprakstu: "14 mēnešu programma, ieskaitot 6 mēnešu sagatavošanās periodu Norvēģijā", uzreiz prātā rodas doma: "Ja nebūtu skola jebšu man nebūtu vēlme viņu kaut kādā veidā pabeigt, būtu baigi ideāls variants". Un man pat liekas, ka tā būtu ļoti reāla iespēja, ka es tiešām aizbrauktu..

tie teksti ir unikāli. vai arī es pārāk daudz piesienos.

"Uzņēmums aicina darbā jauna virziena vadītāju." - tas ir tā, ka papildus Ziemiļiem, Dienvidiem, Austrumiem un Rietumiem, viņi izdomā vēl vienu virzienu, un tad šamējais jāpvada?
"Uzņēmums meklē komunikablus, mērķtiecīgus cilvēkus. Neko nepārdodam un neizplatām." - šādi ar informāciju pārbagāti sludinājumi ir samērā daudz. man vēl patīk tās otris teikums, vajadzēja vēl pierakstīt: "Mēs vispār neko nedaram".
"Vajadzīgs Cilveks ar savu roleri." - tas domāts motorollers, vai tā kāda īpaša kļička?
"Steidzami meklēju studenti, kas palīdzētu nokārtot LU MVF nobeiguma eksāmenu lingvistikā, 4. kursa nobeiguma eksāmenu gramatikā. Rakstiet . Uzrādiet tālruni pa kuru varam sazināties." - šis man liekas īpaši foršs. kādā veidā tad viņa palīdzēs tos eksāmenus nokārtot? :D un kāda būs tā atskaites sistēma, vai palīdzēja, un cik daudz?

oukēj, man tagad ir 7 atķeksēti sludinājumi, uz kādu pusi arī varētu ko aizsūtīt. gan jau, ka visi mani tāpat ignorēs, bet kā man mamma teica: "Mēģināt jau vari, vismaz būs sajūta, ka kaut ko esi darījusi. [ar domu, ka tāpat neko nedabūšu]"
ja vēl man to darbu nevajadzētu tikai uz diviem mēnešiem, savas lokācijas vietas maiņas dēļ, tad tas šķiet vēl būtu mazliet cerīgāk.