| Date: | 2008-11-23 00:15 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
tas pats ir arī ar Ž.Bataiju. tikai muļķis tajā saskatīs pornogrāfiju. tur sižetam un tēmai nav it nekādas nozīmes. runa ir par nepasakāmā pateikšanu un tam der tikai tādi vārdi, pēc kuriem nekas vairs neseko, un tikai tāds stāsts, kurā nekas netiktu noklusēts. viņš iet aizvien dziļāk sevī, lai nepaliktu nekas, nekas. nejau tā ka viņš ticētu, ka aizraksies līdz bezgalībai, bet vismaz lai izmērītu, cik tālu var tikt.
post a comment
| Date: | 2008-11-23 00:11 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
ai, vienkārši jāpaliek pie skices. es nevaru dot rezultātu pusceļā. tas būtu melīgi - savādāk melīgi nekā es meloju. tie būtu īsti meli.
post a comment
| Date: | 2008-11-23 00:07 |
| Subject: | traģēdija |
| Security: | Public |
tas viss bija joks, saprotiet! nepatiesība, kuru es gada gaitā esmu izaudzējusi līdz teorijai. jo man neviens neiebilda, neviens neapstrīdēja. tikai noraustīja plecus - sak, var jau būt. nevienam nebija laika, nevienam nebija intereses sekot svešam domu gājienam. un manā pasaulē arī neviena nebija. un tie, kas bija - tos es piemānīju. es izdomāju elementus un izdomāju tiem sistēmu. līdz ar to ne sistēma, ne elementi nevar būt nepareizi. turklāt, mana draudzene izgudroja mūzikas instrumentus un speciāli tiem sakomponēja mūziku. un šo mūziku es paņēmu par pavadījumu.
un te pēkšņi man pietrūka trakuma - es sapratu, ko daru, un vairs nevaru padarīt.
post a comment
| Date: | 2008-11-22 06:34 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
kad māte man raksta vēstules, daļsvītras - nē (ha-ha), bet konvertes abās pusēs ir rakstīts gandrīz viens un tas pats.
post a comment
| Date: | 2008-11-22 06:29 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
ak, es lecu pāri domām! bet nekas - būs interesanti atgriezties.
post a comment
| Date: | 2008-11-21 22:56 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
es varu iedziļināties, bet nekad ne pamatīgi vai līdz kādam galam.
piemēram, mani ļoti aizrauj kaut kas tāds kā seni prūši, bet tikai kā noslēpums. es - pasarg' dies' - nemācīšos tos viņu vārdus un nebraukāšu pa vecām kapsētām kā baltu pētnieki, bet tai pat laikā man tas būs ļoti svarīgi. svarīgs noslēpums.
man pat konkrēti nepatīk tie baltu pētnieki vai citi. un arī arheologi liekas vien tādi kapeņu apgānītāji. bet savā ziņa labi, ka viņi pakasa to aprakto. kā ir tās smaržas drukātās - tādas, kas ož tikai, kad patrin. pat filmas tādas ir, kur līdzi nāk smaržu palete. (iesaku!)
bet nav runa tikai par kādām vecām baltu valodām vai kut ko, kas varētu būt manas saknes. tikpat lielā mērā man interesē patrīties gar Āziju vai kādu Čīli. tīri tā uzmest aci - varbūt man uzkrīt Lucky7 un kaut kas saslēdzas un atklājas.
par tām valodām - lai kā man nepatiktu valodnieki, konkrēti latviešu filologi visādi - manī pašā arī ir šāda kaislība. bet tieši kā kaislība, ne kā zinātne. man neptīk runāt svešvalodās, bet man patīk saprast citu valodu uzbūves, bet neapaudzēt tās ar masu un visādiem slengiem un intonācijām. paturēt galvā tikai šo priekšstatu kā tīru produktu, lai varētu izmantot savā pasaules modelī. es vēlos tikai pamatelemntus. lai varētu pierādīt to, par ko esmu iekšēji pārliecināta - ir sarunāts tik daudz lieka, un tādēļ doma kluvusi šaura un aplami pieņēmusi 1 virzienu, bet tā varētu spīdēt uz visām pusēm. ja vien mēs nebaidītos atteikties no vienvirziena.
nebaidītos atteikties no tā, kas mūsu ausīm skan kā mūzika - no liekvārdības skanīguma, kas apaudzē runātāju kā ar siltu mēteli, ko viņš uzskata par savu personību. ja vien mēs noticētu, ka mūzika ir nevis tur, kur tā skan, bet tur, kur klausās - un runa nav par ausīm, jo mūzika var būt nošrakstā, rakstītā tekstā, un arī bez tā. mūzika vienkārši pastāv un tā nepazudīs, pat ja pazudīsim mēs, pazudīs valoda vai dzirdīgas ausis. tā paliks stabila kā vienādojums. attiecības ir mūžīgas, pat ja daļsvītras abās pusēs ir nekas.
post a comment
| Date: | 2008-11-09 14:32 |
| Subject: | A.Rembo 'Ninas atrunas' |
| Security: | Public |
VIŅŠ - Tavas krūtis virs manējām
Ko saki? Mēs iesim
Atvērtām nāsīm pretī vējam
Svaigos staros skriesim
Ienirt tajos kā rīta zilgmē
Kā dienas vīnā peldēties? …
Kad asinīm noplūdis mežs apkārt viļņo
No mīlestības aizvēries
[bla bla]
Es tevi mīlu, ak, nāci, jel nāci,
Viss būs skaisti, mums izdosies
Un pat arī ja nē, tu taču nāksi?
VIŅA – un kā mans rakstāmgalds?
post a comment
| Date: | 2008-11-05 17:53 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
mani mazliet uztrauc tas, ka mājā nav, ko ēst. ka man var sākt gribēties ēst, precīzāk. jo es šodien nespēju iziet laukā, un tagad ir jau auksts un tumšs. es nespēju paveikt pat dažas vieglākas lietas par iziešanu, kas man ir uzrakstītas pienākumu sarakstā. man ir 2 A4 lapas ar darāmo. melnā un sarkanā tintē. un es pamazām strīpoju izdarīto. šodien gan bija paredzēts aiziet uz studiju, bet es kaut kā pieķēros rakstāmajai daļai un paliku tepat. taču tas ieviesa zināmu nobīdi, un tagad es nezinu, kā būs ar ēšanu.
post a comment
| Date: | 2008-10-18 18:47 |
| Subject: | |
| Security: | Public |
//atkāpe:
kāds savilcis pilnu gultu ar Borouzu!
post a comment
| Date: | 2008-10-18 18:09 |
| Subject: | mana māte |
| Security: | Public |
smiekli ir dievišķi, un tie ir pat vēl netveramāki par asarām.
post a comment
| Date: | 2008-10-09 20:04 |
| Subject: | mana māte |
| Security: | Public |
es iegāju vientulībā, kurā ja vien kas bija palicis no šīs pasaules, tad tikai tādēļ, lai radītu mūsos reibinošu galējības sajūtu: vientulībā, ko sauc par Dievu.
post a comment
|
