Only · the · wind · remembers · my · name

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
* * *

kas par skaistumu. F. māsa, starp citu.
* * *
mamma izlika kārtis. kāda jēga no viņām, ja tās pasaka tieši to, ko es jau zinu :) bet viņai labi sanāk.
* * *
"A woman without love wilts like a flower without sun."
* * *
lai arī, cik foršs šis citāts nebūtu, man viņš no sirds riebjas. patiesība acīs kož ķip

“If a key can open a bunch of locks, it’s viewed as a master key and is awesome to have. But if a lock is opened by a lot of different keys, well that’s a pretty shitty lock if you ask me.”

nu tas par pežām un krāniņiem, ja

* * *
uztaisīju jaunu gmail ar veco uzvārdu :D
* * *
Kā man zajebalaaaaaaaaaaa. lūdzu, liec man mieru.
* * *
Ā, nē, es, redz, tomēr neesot nekāda jaunā vairs savos 23 gados. pizģēeeeetssssss, kur es esmu iegrābusies????? es ceru, ka meitai nebūs viņa stulbuma gēns.
* * *
laiks sāk palikt ar vien lēnāks un lēnāks. manī ir tik daudz vārdu, bet es nespēju...
klausos:
Abney Park - Sleep Isabella
* * *
Un par spīti visam, es darīšu kā gribu, jo man ir pilnīgi vienalga. Neesmu nekāds plastilīns viņam. Un vai es to jau teicu, ka man ir vienalga?

Viņam mašīnā bija palikusi maizīšu kastīte ar Rafaela eņģeli virsū un blakus burgerking maisiņš ar ekspreso kafijas krūzīti. kafiju viņš nedzer. prasīju, kam tas ir, teica, ka sekretārei. pārprasīju reizes 10 un viņš paprasīja kāpēc viņam neticu. nu fakts paliek, ka večiem parasti nav zelta kastīšu ar eņģelīšiem. bet nu ko tur.. man taču vienalga, vai ne? :)

* * *
forši, beidzot uzzināju, ka mans tetovējums ir sūds un viņam besī ar mani iet sabiedrībā, kad velku maikas bez rociņām.

kāda velna pēc viņš mani precēja? tā taču bija viņa paša vēlme, par kuru viņš sāka runāt jau pus gadu pēc iepazīšanās. un es domāju, ka tikšu pieņemta tāda kāda esmu ar visiem plusiem un mīnusiem, ar kuriem viņš mani iemīlēja. kāda naiva dura esmu bijusi, pizģets vienkārši.

* * *
nē, nē, nē, alkohols nav risinājums. tas nestrādā un padara visu tikai sliktāk.

vēl 18 dienas līdz sāksies kursi je je jē. domāju tas uzlabos kopēju pašsajūtu, tieši tā pat kā skola septembrī un Latvija jūlija vidū..

* * *
Velti vakar taisījām garšīgo kokču sarakstu. Pirmkārt, pēc 4 kokteiļiem man nebija pat hihināmais (draudzenei pēc 1. jau sākās), otrkārt, šodien piemetās skrejamais. Vairs nedzeršu tos lielos, krāsainos kokčus! Longailendas ledus tēja un b52 ir pilnīgi pietiekami.
* * *
tāda interesanta diena šodien. redzēs, ko atnesīs vakars.

laikam jābīda pakaļa uz virtuvi, taisīšu gnocchi (kā to vispār pareizi latviski raksta, ņoki?) ar zandartu, saldajā vaniļas mērci ar kaut ko..neesmu vēl izdomājusi ar ko viņu ēst.

un vispār, šodien atnāca jaunās tupeles, vienkārši kaut kas! negribās nost vilkt, cik skaisti un ērti. vispār internetā parasti baidos tādas lietas pirkt, bet šis jau ir otrais superīgais pirkums. ādas jaka toreiz ar bija kā uzlieta.

* * *
Ai, es nevaru. Man ir tik daudz plānu, tik daudz mērķu, vēlmju un fantāziju.

Tiku pie Clarins Eu des Jardins smaržām- fantasķika

* * *
Ak, dievs, kā man patīk aroganti, sevī iemīlējušies vīrieši. Pa gabalu, protams.
* * *
sauja nomierinošo, baldriānu tēja un es pat nedzirdēju kā vīrs gāja uz darbu no rīta. sīkā pamodināja un nesapratu, ko viņa grib. ēst izrādās :) pabaroju un noplīsu atkal uz 2 stundām.
* * *
Es zinu ar ko sākt: beigšu runāt ar sevi balsī, dzeršu tās nomierinošās ripas (bezrecepšu) un.. un.. īstenībā pareizi būtu ierobežot piekļuvi internetam (ha, hā, pagājušo nedēļu pieslēdzu mobilo internetu par 10eur mēnesī), jo tajā laikā varētu daudz kā lietderīga izdarīt, piemēram, mācīties, nevis drukāt monologus cibā. bet katrā gadījumā, tas ir labāk kā skaļi runāt ar sevi, vai vēl labāk, ar kādu citu, kas ir manā galvā, tas gan ir reti. vientulība, zinies.

īstenībā, tikko atcerējos, ka es te savu plānu biju publicējusi, pirmie divi punkti- check. nauda gan lēnām krājas, liekas, ka to pašu atdošu par tetovējumu. Nekas, būs vēl, teica optimiste.

* * *
nostaļģija
stabulīte skan galvā, es aizveru acis un skrienu pa rudzupuķu lauku.

man pietrūkst vasaras Vecrīgas rītu, kad čībiņās varēja aiztipināt līdz narvesenam pēc jogurta, justies kā dīvainiem starp agrajiem tūristiem, un klusi nolamāties uz Pēterbaznīcas stabulnieci, kura gadiem spēlē vienu un to pašu meldiņu..

* * *
Un lūdzu, lūdzu, mīļo Dieviņ, sarīko man Latvijā kādu foršu koncertu laikā no 18.07. līdz 29.07. Lūdzu, lūdzu, lūdzu. Nu vai vismaz sakārto zvaigznes kādam neaizmirstamam vakaram.
* * *

Previous · Next