kafija, duša, ieveidoju matus. nu, smuka bez gala :) ja būtu vēl kur tādai iet..
kad pārvācos dzīvot uz piepilsētu, man likās, ka būs forši- daba, miers, lieliska vide bērnam. Bet es neesmu tam radīta, man vajag pilsētu, māju rindas, satiksmi, cilvēku pūļus, putekļus un kaitinošus ielu muzikantus. Es gribu lielus parkus, kur var atpūsties ar grāmatu un priecāties par putniņiem un kukainīšiem, strūklakas, kurās iebrist līdz ceļiem karstā vasaras dienā. Bārus, restorānus, steidzīgu kafiju. Kaut vai ziemā brist cauri dubļiem, baidoties sabojāt jaunos zābaciņus.. Es gribu to visu, lai justu dzīvesprieku un dzīvību.
viņš to nekad nesapratīs.