Ai, ko tur daudz. sataisīju šim brokastis un līdzņemamās maizītes, lai redz, cik viņam labi ir.
Naktī pamodos bļaujot un ar nereālu sāpi plecā uz kura es gulēju. fuck knows, kas tur bija, nogulēju laikam, bet vīrs dabūja mani celt augšā, jo jebkura kustība izraisīja neciešamas sāpes.
Un es sevi atkal pieķeru skrejamā laikā domājot par cibu, nu, labi, vismaz nav garlaicīgi uz poda, ja aizmirsies telefons
labrīt!