un par tricināšanos, ka tik kaut kas nenotiek - tas vairāk vai mazāk raksturīgs katrai vecmāmiņai. Reiz ar savu tanti par šito runāju. Viņa man tāda, kas pati Momblānā ir kāpusi, bet kad mazmeita izmēģina spēkus rāpjoties uz/no dīvāna, spiedz "Emucīti nekrīti!" Viņa man skaidroja, ka par saviem bērniem tā neesot bijis bail, bet par mazbērniem nāk klāt, ko teiks meita un znots, ja nedod Dievs viņas pieskatīšanas laikā, mazā kādu punu dabūs. Kaut gan gan māsīca, gan viņas vīrs, protams, neteiktu pilnīgi neko.