patiesībā man vienkārši gribas raudāt. no vibrācijām, ko izraisa mūzika telpā, no saviļņojuma, no maigās, zemās balss. viss viss. no viņa bildes, ko vēl jo projām nevaru noņemt no spoguļgaldiņa (jo patiesība tīri labi tur piestāv) mani viss sāk tracināt. mani kaitina kaut vai tas, ka tikai pēc 30min būs mans seriāls. bļeģ
|