es arī bieži prātoju par to, kādā valodā runās mani bērni. nav pat svarīgi, kādā valodā, bet kādu tautību sevī viņi apzināsies kā dominējošo. uzskatu sevi par vienu no tiem retajiem cilvēkiem Latvijā, kuriem piemīt inteliģents ne-proletāriešu krieviskums- un kaut kā negribas ar bērniem runāt tikai latviski, lai tas viss iet zudumā.