Es pēdējās dienās ļoti daudz domāju par vienu tādu lietu.. Es visu laiku esmu domājusi, ka, kad man būs bērni, es ar viņiem runāšu tikai latviski, lai zin mātes valodu utt. Bet pēdējā laikā es sāku domāt, ka kāda velna pēc viņiem vajadzēs latviešu valodu? Davai, ka runāšu ar viņiem krieviski. Kāpēc? Tāpēc, ka krievu valoda viņiem dzīvē noderēs, atšķirībā no latviešu. (ko protams var mēģināt iestarpināt kā papildvalodu intelekta celšanai) Un ņemot vērā, ka mana krievu valoda ir perfekta (otra dzimtā), tad es nedrīkstu būt egoiste, nedodot šo iespēju. Un man ir pilnīgi vienalga, ko par to teiks citi, jo pat vislielākajam nacionālistam sirds dziļumos ir jāatzīst, ka Krievu valoda ir un paliks ļoti konkurētspējīga. Tāpat kā mūsu ģimenē lietotā vācu valoda, angļu, serbu.. kāda vaina būt poliglotam? un starp citu, esmu nopietni ķērusies klāt serbu valodas apgūšanai. nesen pa telefonu runāju ar vīra tanti, un teikšu, ka nebija ne vainas. un kad apgūšu serbu, tad ķerošos pie itāļu. un vēl es esmu noskatījusi kādu suni pirkšu, kad pārvāksimies uz Melnkalni - angļu mastifu. viņa raksturojums ir vienkārši perfekts, un galvenais ka šitāds milzenis nelūgtus viesus varētu maken pabiedēt. The American Mastiff love children and are totally devoted to their families. Dignity rather than gaiety; quiet, calm, loving and loyal. Protective, but not aggressive; they are non-aggressive except in those instances when their family, especially the children, are threatened. In those instances they become courageous defenders. They are wise, kind and gentle, patient and understanding, very loving with their own people, neither shy nor vicious, they are loyal, and devoted.
|