post traumatiskas filmu pārdomas
Man tas viss nenāk ārā no galvas. nē, es nesapņoju par vampīru boifrendiem, bet par visu kopumā kā tādu. Tā noskaņa ir cita galvā. apmērām tāda, kā es jutos, kad lasīju Kokina "Kurzemes vilkaču nostāstus". Mīlestība ir augstāka par visu, uzdrīkstēšanās, bailes, drausmīgas skumjas.. tas viss ir valdošais romantiskai būtnei. Es mēdzu būt diezgan racionāla, tomēr es savā pasaulē jūtos labāk. brīžiem ir sāpīgi atgriezties realitātē, jo tad atceros drausmīgas morālās sāpes, tik drausmīgas, ka sāp fiziski. Manā pasaulē nekā tāda nav. Tikai mīlestība, harmonija, daba. skumja laime.
un tāda es esmu visu laiku. Manī pamazām zūd kādreizējās vērtības un intereses. Esmu ieguvusi ko jaunu, daudz dvēseliskāku. redzēs, kādā gultnē tas ievirzīs manu dzīvi.
klausos: |
Thom Yorke - Hearing Damage |