mana paranoja par šļaukas rīšanu neattaisnojās. omulīgi iekārtojos uz galda, vēnā man iedūra katetru ielaida kādas zālītes, no kurām es sāku vareni ķiķināt, tad vēl atceros ka man kaut ko bāza mutē un es šļupstot krieviski nolamāju ārstu. (labi, ka pēc pamošanās viņu vairs nesatiku. kauns.) pamodos un pirmām kārtām ķēros pie telefona, lai sevi nofotogrāfētu, bet kāda būdīga māsiņa man aparātu atņēma..vēlāk gan es viņu atradu, lai rakstītu kādu sms, kuru tagad pārlasot ar nesaprotu.. :D vispār jautri. tagad tik tā galva tāda dulla vēlaizvien..