Vakar, mokoties ar drausmīgām mēnešreižu sāpēm un saskaroties ar vīra neiecietību, pateicu, ka nākamā dzīvē viņš būs sieviete un tad redzēs velnu. Uz ko viņš atbildēja, ka mums ir tikai viena dzīve. un sākās. šī nebija pirmā šāda veida saruna, kad viņš centās mani pārliecināt, ka tāda dvēsele neeksistē, ka ir tikai gaļa un asinis. Tā nu mēs kādu laiku bārstijāmies ar argumentiem par un pret, līdz vairs nebija, ko teikt. bija arī pārāk vēls. un naktī sapņoju, ka esmu Tibetā. visapkārt bija mūki un skaisti cilvēki. Tādos kā svētnamiņos bija vienreizējas mandalas, jutos neaprakstāmi labi, un saules riets bija kā ugunsgrēks starp koku galiem... un es zinu, ka man bija taisnība. kā es alkstu jutekliskuma un garīguma no vīrieša puses.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |