tie vājuma brīži, kas reizēm uznāk... it kā idilliskā dzīve pazustu un murgos Viņš nāk pie manis gandrīz katru nakti. mēs atkal mīlam viens otru. kā agrāk. Man gribējās raudāt kā mazam bērnam, varbūt pat tagad gribas. gribas Viņam visu pateikt, gribētos arī visu pateikt vīram, bet... Murgs vai sapnis, bet pamostoties, es sev derdzos. derdzos derdzos derdzos Man vienkārši vairs nervi netur izturēt, to, kas man ir jāiztur.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On September 25th, 2009, 09:17 pm, dunkelheit commented: pat iedomāties negribu, kā viss sapistos, ja pateiktu |