Only · the · wind · remembers · my · name

nākamās 2 dienas manā mājā valdīs 100 vientulības gadi. taisīt zelta zivtiņas vai šūt līķautu?

lololol pie mums te miestā arī pēdējā gada laikā ir saradušies šitie jaukumiņi, viena beibe var visu nakti neizkustoties no vietas "nodejot" šādi. viņi vien jau ir iemesls iet ārā no mājas

es nezinu, kas man ir uznācis pēdējo pusotru nedēļu. es riju kā nenormāla. bet, ja līdz šim tas bija normas robežās, tad šodien... diena iesākās labi, bet tad nāca vaļā jogurti, šokolādes, šķiņķis ar puraviem, čili čipši, sokolāde, čipši, marcipāna kliņģeris ar pienu, tad bija atkal par saldu- čili čipši, siers un biezpiena krēms. un jāņem vērā tas, ka es piena produktus un miltu izstrādājumus neēdu. (tas viss 20min laikā) likās, ka es atstiepšu pekas. un pats drausmīgākais ir, ka, pat ja es pārēdos, es nevemju. (esmu pat mēģinājusi izvemties pati, slima būdama un kko nelāgu apēdusi, bet nefiga(tā kā bulīmija man nedraud)).

un vispār, kas tā par huiņu? kur ir mans stiprais raksturs? kāpēc kaut kāda masu psihoze ir pārņēmusi manu prātu? tā jau šodien no rīta bija bik slikta dūša, ka vakar apēdu mazliet vairāk kā parasti. kas mani gaida rīt?

un garastāvoklis arī ir izcili riebīgs un gribu čurāt, bet slinkums līst ārā no gultas

mļe

ai, jebkurā gadījumā walkire mani tagad izbesīja, bakstot ne tajās patīkamākajās vietās un mans ego cieš no tā, ka citiem arī ir taisnība. bet visdrīzāk tas nāk tikai par labu :)

man nepietiek enerģijas daudzām idejām un vēlmēm, un tomēr, pašsuģestija man ir augstākajā līmenī, ja jau es sevi esmu spējusi izbesīt jau 2 mēnešus iepriekš, pirms es vispār zinu, vai tas, kas būs, mani tik ļoti besīs. bet esmu jau tam noticējusi.