man ļoti gribās ēst. jāizbauda vēl pēdējā nedēļa, kad var štampāt maizi un visu citu, ko vēlāk nevarēs. lai gan, kas to lai zin, ko tieši. un tagad kārtīgas brokastis, pēc vakardienas našķošanās izstādē. un šodien obligāti jānopērk prosciutto di Parma. ņammmaaa |
ziņās teica, ka kaut kur Austrumvācijā rotveilers nokodis bērnu, ķip policija nevarējusi pat viņu dabūt nost un tāpēc nošāva. (2 rotveileri bijuši vienā dzīvoklī ar 70 gadīgu bābu un sīko) kad man bija 3 gadi, senči iegādājās rotveileru, ar viņu es augu kopā, visu darījām kopā, ēdām suņu barību, varēju visu dienu pavadīt ar suni, visādi viņu mokot, jājot uz viņa (un 90% gadījumu neviena nepieskatīta) un viņš ne reizi pat man neuzrūca. ja viņam kaut kas nepatika, vienkārši muka no manis prom. citreiz sēdēju uz zemes pret viņu atspiedusies un viņš man laizīja pieri. vēl viņam patika man sēdēt klēpī. es tiešām to suņa galvu no sirds mīlēju, un skaidrs bija, ka viņš mani. (un starp citu, viņš kopumā bija sakodis kādus 10 cilvēkus ne no ģimenes) tāpēc man šausmīgi sāp sirds, ka visi tagad (un katru reizi) brūk virsū visai sugai un suņiem kā tādiem, jo viss ir atkarīgs no audzināšanas. Ja suns tiek mīlēts arī viņš mīlēs atpakaļ un saviem mīļajiem pāri nedarīs. Un tad, kad visi brūk virsū ļaunajiem suņiem, neviens jau neprasa, "vai jūs, nabaga cietušie, gadījumā, neesiet asociāli idioti, kuri nemāk rūpēties par dzīvniekiem?". |
esmu visīstākā mazohiste. man sagādā saldsērīgu kaifu plēst pušu vecās rētas un kacināt sevi ar neiespējamiem sapņiem un idejām. man vajag tikai pateikt vienu vārdu un Viņš būs mans uz dienu un nakti un vēl vienu rītu, līdz pavadītu mani prom. tikko Viņš kārtējo reizi pierādīja, ka man vajag tikai pasaukt un Viņš būs klāt. Interesanti, cik ilgi divi pilnīgi sveši cilvēki spēj viens otru mīlēt? es ceru, ka Viņš reizēm cieš tik pat ļoti, cik es.
|