Only · the · wind · remembers · my · name

tikko noskatījos visas 3 krēslas daļas. viss jau būtu ok, meiča spēlē labi tīri simpātiska, bet tas roberts patkinsons man uzdzen zosādu. visīstākais tirliņš un plakanģīmis, āmurzivs.

"you love him"
"but i lov you more"

wtf???

protams, es arī neatteiktos no džeka vampīra, kurš neko nesaka, ka laizos apkārt ar citiem, tomēr.. un vēl tādas deļas, kā, kad viņa pārmočī sev vēnas, tad asins tek kaut kur no pus rokas, zem jaciņas, bet tas viņas boifrends sasaitē viņai plaukstas locītavu. vai arī patkinsona netīrie nagi, kaisles laikā pupu NEspaidīšana un citas nebaudāmas un nebūtiskas detaļas.

enīvei, gaidu pēdējās 2 daļas

Man tas viss nenāk ārā no galvas. nē, es nesapņoju par vampīru boifrendiem, bet par visu kopumā kā tādu. Tā noskaņa ir cita galvā. apmērām tāda, kā es jutos, kad lasīju Kokina "Kurzemes vilkaču nostāstus". Mīlestība ir augstāka par visu, uzdrīkstēšanās, bailes, drausmīgas skumjas.. tas viss ir valdošais romantiskai būtnei. Es mēdzu būt diezgan racionāla, tomēr es savā pasaulē jūtos labāk. brīžiem ir sāpīgi atgriezties realitātē, jo tad atceros drausmīgas morālās sāpes, tik drausmīgas, ka sāp fiziski. Manā pasaulē nekā tāda nav. Tikai mīlestība, harmonija, daba. skumja laime.

un tāda es esmu visu laiku. Manī pamazām zūd kādreizējās vērtības un intereses. Esmu ieguvusi ko jaunu, daudz dvēseliskāku. redzēs, kādā gultnē tas ievirzīs manu dzīvi.