nepatīk, ka man pret Viņu joprojām ir jūtas. neteikšu, ka stipras, bet toties līdz riebumam smeldzīgas. teikšu pat tā: viņa greizsirdība(nezinu kā savādāk TO varētu nosaukt?) konkrēti uzplēsa vecās rētas un atkal neviļus liek cerēt uz kaut ko neeksistējošu. ar prātu taču visu saprotu, bet iekšējā balss ārdās un jūk prātā. un to visu padara sarežģītāku fakts, ka jau pēc 4 dienām Viņu satikšu.
klausos: |
Belborn - ich gehe mit meiner laterne |