Vinš stāvēja tur tik ilgi, kamēr es izgāju visu kontroli, stāvēja arī tad, kad jau biju atkal apģērbusies un savākusi somas. pēdējo reizi pamāju un visu laiku lidmašīnā valdīju asaras. Tagad esmu mājās. Viena, sagrauta un sasodīti nelaimīga. Viņš man ir viss. ________________________________________ Cik Vecrīga ir pretīga. Pilnas ielas ar pārdzērušiem krieviem un latviešu maukām, kuras skrien pakaļ tūristiem. Gribu Hilteras klusumu un naktnīgo mieru. Gribu vērot zvaigznes pirms gulētiešanas un pieglaust galvu pie viņa spalvainajām krūtīm. ________________________________________ Gribu aizmigt un pamosties 21. jūnijā. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |