viss notika kā sapnī! bet sapņi mēdz būt dažādi.
un atkal tava morda man neļaus priecāties, jo man viss notiek lēnāk. jā, varbūt arī par vēlu. vienalga, es varētu piedzerties katru dienu līdz sāktu notikt skaistas lietas, jo dzerot viss paiet daudz ātrāk, kā arī miegs ir savādāks. es vispār daudz ko varētu. gribēju teikt tikai to, ka tu esi strutaina čūla manā brīnišķīgajā galvā. deivids tev teiktu:"tava seja ir izgāztuve!"

kāpēc, lai tā nebūtu šodiena?

mans pēdējās nakts sapnis bija diezgan interesants, jo es dzeltenos stringos un samēra īsā krekliņā gāju uz skolu. man tas šķita normāli līdz brīdim, kad mani sāka lamāt vēstures/politikas skolotājs. skumīgi, ka viņam nepatika mans stils, tas viss mani sāka uztraukt. ziniet, man patīk brīži, kad es apzinos, ka tas bija tikai sapnis. es esmu sapņojusi arī to, ka ārā pastaigājos, stāvu gluži kaila. vai man ir tieksmes?

iekšā kāds mani biksta. laikam kāmīši strādā, jo man ir tik daudz spēka un vēlmes ballēties, ka varētu pacelt flīģeli. ceru, ka rīt arī tā būs, jo šodien es sevi tā kā drusku smacēju.

labi nodomi ir svarīgi arī tad, ja īsti tos nevar pierādīt? nu, it kā tu dari, taču nesanāk, jo nav iespējas un veids, lai to pierādītu, parādītu. atliek tikai viens - gaidīt.
varbūt ne tik ļoti pozitīvs, bet visai cerīgs divtūkstoš desmitā gada sākums. vispār man liekas bezjēdzīgas jaunā gada apņemšanās un citas lietas, kas saistītas ar nākamā gada sākumu. taču tad man kāds teica apmēram tā:"kad tad, ja ne tagad?", redzēsim.

"būtu ahujenna skaisti gluži kā bārā bez pohām un karuseļa."

pirms brīža bija mierīgi, bet tagad nav.
pat uz sportu jāmācās! bet ne jau tāpēc es satraucos.

nevajag arī, es pati.

šeit derētu ierakstīt ko patīkamu un skaistu, taču nekas jaukāks par vārdu 'atelpa' un tā izpildi rīcībā man šodien nepastāv.

dažreiz, kaut arī negribot, jādomā par kaut ko nopietnu. un kā tu nedomāsi?

vakar - bezbēdīga ēšana ap pulksten deviņiem.
šodien - dulla galva zinību namā.
rīt - karjeras pareģošana.
visā visumā ir vieglāk, ja pēkšņi izdomā, ka tomēr bez lazurīta gredzena iztiksi, ka šodien un arī rīt nekādu gredzenu negribēsi. varbūt kādreiz arī atkal gribēsi, bet šodien par to nospļaujies.

es esmu atgriezusies, mirstīgie. pulkstenis rāda nepareizu laiku, pudele iztukšota, visi ir puzuduši, bet tas jau nekas. man pat mūzikas lāga un pa īstam nav.

"es biju sagatavojusies kaut kam garam, katrā ziņā kam garākam noteikti, bet pēkšņi manā priekšā izvēlās kaut kas pavisam niecīgs, sīciņš un visādi citādi neievērojams. "ko man darīt?" es sev jautāju. es nespēju rast atbildi uz šo jautājumu, bet te nu es stāvēju un vēroju kaut ko pavisam nožēlojamu. es biju paralizēta un nekustīga. man bija kaut kas jādara, es taču nevarēju tā stāvēt mūžīgi. es sāku smieties, drīzāk ņirgt, locoties uz visām pusēm. es tomēr nespēju novaldīties. tā nu es vēroju kaut ko neesošu un smējos. sakiet man, kā var rādīt kaut ko neeksistējošu un gaidīt citu reakciju nekā bija man? tur pat būtu grūti kaut ko notēlot, turklāt tā tēlošana būtu pārāk liels marazms, pēc kā tāda cilvēks vairs nekad nebūtu normāls. es paliku normāla, es biju vienīgā, kas pēc tā palika normāla."

šodien es dusmojos uz sevi vairāk nekā uz borisu.
viss, viss, viss, ja redziet mani, lienot viņam klāt un atvainojoties, glaužoties viņam gar kājām kā kaķene murku laikā, kliedziet un sitiet mani līdz es kļūstu zila. zila no saprašanas. zila no apņemšanās. zila!

es smaržoju pēc cigaretēm. cigaretes ne vienmēr smird.
man kaut kā ir tāda sajūta, ka drīz kaut kas notiks, tikai mans prāts domā, ka tās ir muļķības. es ceru, ka mans prāts kļūdās. es vēlos ko satraucošu, kaut ko labu nevis uztraucošu. dariet man prieku, jo būtībā jau man lielākoties vienalga par citiem.

ja tev ir skumji, pacel kausu.
es dzeru savās iedomās,
es smēķēju savās iedomās.
lai tev sakalst visi locekļi!
tu man riebies,
kamēr es te dzeru savās iedomās.
es esmu žvingulī.
man paliek nelabi,
kad iedomājos tavu seju savās iedomās.
tava seja smaida man,
bet man ir nelabi.
es vemju, es vemju tavu seju un visu pārējo.
pie velna!
izmaksājiet man kādu dzērienu!

nav jau svarīgi, ko es esmu darījusi pēdējās dienas, jo tāpat varētu sadurt kādu seju.
bet tagad jau otro reizi šodienā skan light my fire un labi, ka automātiski neslēdzas kas cits, jo gan jau, ka man riebtos. un atkad the doors, tikai šoreiz break on trought. sāk likties, ka man kaut kas būtu jāsaprot, jo man ir nejaušais durvju vakars.
cik jauki, ka rīt nav stundu, toties man horoskops liek lietot alkoholiskus dzērienus. cik ironiski! vai tad tiešām zvaigznes neredz, ka es cenšos? laikam īsti nesanāk un vajag dabūt īstu žūpas seju, bet tā īsti nebūtu pareizi.
šodien, ejot mājās no pieturas, sapratu, ka man negribas iet, bet gan braukt ar riteni, tad es sapratu, ka man vajag riteni. bet īstenībā jau nevajag, jo man īsti to nebūtu, kur likt.
tagad vajadzētu būt divtūkstoš astotajam gadam, jo es būtu par gadu gudrāka nekā patiešām biju divtūkstoš astotajā gadā.

čats var izklaidēt, garlaikot, kā arī izglītot, bet aiz neko darīt (tā visi saka, ne?), iegāju palasīt arī pati sarunas, tur bija publiskās sarunas, kā arī privātās "istabas". un tur sarunājās pāris cilvēku, bet visvairāk patika divu meiteņu saruna, gan jau, ka kādas draudzenes, jo diezin vai svešinieces tik brīvi atklātu, ka nezina un ka tā... nav jau svarīgi. vienkārši izlasiet un papriecājaties.pašai nebija jēga rakstīt, jo es biju lieka viņu kopienā.


Candy: jaaaa!
Candy: un zinkā, ja vēl čalsi ar galvu noslīd līdz turienei tad vsp tāds - aaakdievs, ja nu ir par traku tur un tā
Candy: un vnk bwahh
Candy: tik bļe besīgs jautājums
izmisusii: vai arī rokas sāk bāzt ;D
Candy: nē nu apr rokām pohuj, čaļi jau paši ir spalvaini
izmisusii: un kasa kā mincīti :D: D :D
Candy: lol :D:D
izmisusii: loool :D man rēka :D
Candy: man arī :D:D
Candy: un kaķītis vēl sāk ņaudēt
Candy: :D:D
izmisusii: un tad vēl murr no pašas mute un tas tik kisss kisss :D rrrrr, kā runčuks murrā :D
izmisusii: un orgasmā ŅĀĀĀĀūuuuuu

vai kendijai vajag to vien kā cilvēkus apkārt, ģimenes mīlestību, alu un ballītes?
ja?
tad sanāk, ka es esmu kendija!
viss jau patiesībā ir mazliet savādāk, varbūt nopietnāk un "dziļāk", bet esmu pārliecināta, ka par to jau vienalga.
jaunība tač!

kādu dienu arī es sākšu domāt, uzvesties un rīkoties glītāk. kādreiz tam taču būtu jānotiek, vai ne? varētu arī tagad, bet tagad man nav īsti savu sajūtu. ir sveši un dīvaini, tās, šķiet, ir jaunas izjūtas. bet man nepatīk, nudien nepatīk. pie velna visu skaisto un sirdi plosošo, ja tāpat tas viss nekavē rīkoties nepareizi, ļauj domāt nesmuki, pie tam vairākkārt vienus un tos pašus nesmukumus! nav jēgas.
lieta ir tāda, ka vakar dzēru vīnu, tā glīti. es dzēru mājās. bija tiešām forši, jo man ļoti gribējās iedzert. vīns nebija tas, ko man kārojās, bet es nesmādēju. viss beidzās ar to, ka man vajadzēja uzsmēķēt, ko es nevarēju izdarīt, jo biju mājās. turklāt bija arī par īsu, prasījās vēl.
galgalā sanāk tā - kāda jēga no kaut kā laba, ja tāpat beigās nav labi?
vispār jau es gaidu kaut ko labu bez beigām vai ar labām beigām. man vienkārši ir apnicis nīkt. pūsti un smirdi pats, man tas ir pārāk garlaicīgi!

šodien bija tā diena, kad Biruta bija nosalusi tik ļoti, ka sajuta sava ķermeņa kaulus, kurus nekad iepriekš nebija sajutusi. bet viņa izdzīvoja, jo viņas ausīs kāds dziedāja dziesmu "all you need is love". viņas iedomu vīrietis bija pats labākais, ko Biruta varēja vien vēlēties. atlika vien atrast pienācīgu ķermeni un iepūst dzīvības dvašu mutē, lai beidzot Biruta varētu sataustīt kaut ko nevainojamu.