kūkošana mani spēj tik ļoti iepriecināt, ka arī pēc vairākām stundām par to esmu sajūsmā.

es drīkstētu sajukt prātā, jo man ir iemesli, atšķirībā no jums, muļļas.
un vispār es gaidu trešdienu, sadzeršos alu un jutīšos pavisam laimīga gandrīz diennakti. šoreiz arī man tas šķiet tā kā drusku skumīgi, tā kā drusku nožēlojami.

īstenībā man tā īsti nav laika, lai šeit kaut ko ierakstītu, un man tas sasodīti patīk.

pulkstenis sāka tikšķēt sesto stundu. bija gaišs, putniņos es neklausījos, taču ēku fasādes gan aplūkoju. tā nu es gāju un sapratu, ka neprotu lēni iet. it kā jau sīkums, bet derētu iemācīties.
bija tāds galīgs prieks par to, ka ir tik gaišs, prieks, ka ziemas tumšie rīti ir pagātne un nākotne, bet tagadne ir šis gaišums.
un vēl... mammai no rīta liku, lai atgādina, ka dusmojos. pietiek. jāiemācās arī dusmoties kārtīgi.

ārā tik smaržīgs gaiss. tā vien mudina iedzert aliņu... viss man mudina iedzert! pilnīgi prieks sirsniņā.

vakar gulēju diendusu, sapņoju varenu sapni.

"klases ekskursija. es esmu piedzērusies, visu laiku līgojos, man riktīgi gribas čurāt. dodos uz tualeti, nokļūstu vīriešu tualetē, čurāju, bet poda nav, redzu vien olīvkrāsas pisuāru, sabīstos, jo čurāju galīgi haotiski. izrādījās, ka klozetpods tur tomēr ir, bet tāds garens, atgādināja baltu zārku. tad kāds ienāca, kamēr nokārtojos, un teica kaut ko par vannu, kas patiesībā bija pods. vārdu sakot, viss notika, bet es sevi biju tik ļoti apčurājusi, biju slapja, jutos pretīgi. gāju meklēt drēbes, bet skolotāja bija savākusi, tad nācās palikt apčurātai. vēl es ēdu maizīti, kura piederēja slimajai klasesbiedrenei, kura it kā nav slima."

man sasodīti patīk braukt sarkanā žigulī!
vēl man patīk tas, ko es darīju pēdējās brīvdienās.

man vairs nebūs jādala lindas, viņas pat dzīvos vienuviet.

bija apmēram četri no rīta, gāju gar kapiem un ēdu olu maskavas forštatē.

gads sākas ar pavasari.
piektdien savā īpašumā ieguvu sudraba gabalu, kā arī komplimentu birumu. patīkami.
man ir tik daudz visādu ideju, bet tik maz iespēju to realizēsanai. stulbi jau sanāk, bet gan es savu panākšu.

pavasarī viss ir kā uz delnas? jā! sūdi, benāri un citi gruži.

man pulksten divdesmit vienos norunāts randiņš. es tomēr nespēju sēdēt mājās.
man nepatīk, ka esmu ņuņņa. nekad nevaru izdomāt, kā rīkoties. tādos brīžos gribas iesist sev pa seju vai arī sodīt, ieviešot sauso likumu valstī.

šodien ļoti dusmojos par to, ka dzīvoju tik tuvu pidariem.
man galīgi nav spēka, tagad gaidu, kamēr izžūs korektors. man, nudien, nepatīk, ja citi cilvēki lieto gramatiski nepareizu valodu internetā. es cenšos, jums arī vajadzētu. bet par gramatiku kādu citu reizi.
ja es būtu kvadrātsakne, es teiktu: "izvelc mani!"

vakar ap pulksten sešiem no rīta pārrados mājās un savā gultā atradu rūķi. pārspējiet šo!

sen nav rakstīts, sen nav alus dzerts.

man skolā iemācīja izrēķināt promiļu daudzumu organismā. jāuzraksta formula uz rokas, lai varētu doties dzīvē. taupība visās dzīves jomās!

dzeru šķīstošo kafiju un domāju par mīlestību pret gaļu. sasodīti apgaroti, saprotiet. visi var būt filozofi līdz vēmienam, visi var būt visi, bet lielākā daļa izvēlas būt par pidariem.

jābrauc turpināt ballēties, lai nebēdētos par vienīgo slikto atzīmi šogad.

es vairs nezinu, kas ir briesmīgāk - runāt ar pilnīgu idiotu vai pārgudru cilvēku.

manī atkal viss trīs tikai tāpēc, ka ir piektdiena. normāla meitene!