es jāju uz zirga ar platīna seju. man ir dārgākā seja pasaulē. dienvidū salst visi bērni, kuriem ir eži, kuri grauž burkānus un ābolus. es meklēju savu zemapziņas lauku, kurš man pateiks klusumu.
ko tu tagad dari? varbūt šis ir retorisks jautājums. vai domāt ārpus pieņemtā vispār ir iespējams?
nogalina cilvēki vai lietas, ķermeņa daļas, ar kurām tiek veikta letālā darbība?