| tadāā |
Mar. 25th, 2010|01:36 am |
dumshputns atkal savā pašas istabā!!! Ar skapi, atvilknēm, gultu, galdu un spoguli, kurā var sevi apskatīt viscauri un apkārt. Sienas tik tukšas, ka steidzīgi vajag kādu radošo procesu, kuru pielikt pie tām. Ne e, es no šejienes negribu vākties laukā. Vismaz kādu pusotru gadu vēl ne. Bet kāds bija istabas iekarošanas process... uf. Pārākās peripetijas un čupa nejēdzīgu nekrietneļu. Ja nebūtu nekrietneļi, tad es šito rakstītu jau pirms pusotra mēneša. Un bez rupjībām. Bet tagad man atliek tikai nobrīnīties, cik sačakarēti un samežģīti prāti var būt dažiem jauniem latviešu indivīdiem. nja, nav viegli viņiem. Mans personīgais atklājums šajā sakarā ir tāds, ka ar šādiem dažiem var runāt kā ar cilvēkiem un nekā, bet ja izmanto viņiem pazīstamo suņu bara vadoņa taktiku, tad jā, ir rezultāti. Ja es nebūtu izlēmusi, ka jāparāda zobi un nebūtu kā traka lauvu mātīte, ar visai niknu Trolli sev arjergardā metusies virsū galvenajam kretīnam, ļoti atklāti aurojot, ko par viņa mahinācijām domāju es un vēl puspasaule, dzīvotu mazā Troļļa istabas stūrīti vēl vismaz mēnesi. Ā - un vēl arī pārējie jokaiņi izpalīdzēja, jo šiem laikam ieslēdzās sirdsapziņa. Bet tā vispār es nevaru saprast vai esmu rīkojusies galīgi nekristīgi, vai arī "just stood my own ground". Katrā ziņā vardarbība netika pielietota, tikai nepatīkamas emocijas. Bet tas jau arī daudz. nu redzēsim.
Tātad šonakt līksmā iesvētības nakts. |
|