| Mājsaimniecība 2.0 |
[Jul. 31st, 2019|10:44 pm] |
Bērnībā mamma vienkārši dzina mūs laukā no virtuves un pazuda tur, dūmos un mutuļos aiz durvīm. Man liekas, ka šad tad arī uzpīpēja gatavojot. Toreiz arī daudz neko ēst, šķita, neiemācījos, lai arī šad tad kaut ko uzmeistaroju un reizēm palīdzēju. Līdz šim kaut kā bija licies, ka nemācīja un tādu to pašmītu turēju. Bet tagad, kad esmu tajā vecumā, kurā mammai biju es, atmiņas nāk no pavisam mazbērna laikiem, un es atceros!!! To, kā taisīt cūkgaļas galertu, kādas garšvielas kur likt; kā saimniekot bez atkritumiem, kā taisīt pupiņu zupas un zaptes krustakūkas!!! Kuģelim vēl no vecmāmiņas izvilku recepti un pierakstīju. Burtiski, iznira viena tāda atmiņa, kā palīdzu omei sagatavot auksto gaļu, kā griežam to mīksti novārīto želatīna masu, cik daudz, cik no tā iznāk bļodiņas. Kā viņa jūsmo par kolagēnu un stāsta, cik šitas labi ādai un ceļiem. Man varēja būt, cik, pieci? Toreiz vēl pirmo reizi viņa man mācīja krustu mest un stāstīja, ka baznīcā klusi jāuzvedas. Gadalaiku neatceros. Bet priekšā virtuves logam auga trīsstāvīga egle.
Šodien uztaisīju rindu vissmalkākajā rajona bučerī, ar entuziasmu pērkot cūku kājas. Bērnībā tās bija lielākas, tādi riktīgi vepra nagi. Tagad laikam diezgan jaunus cūcēnus ņem pie dziesmas. |
|
|