| Oukei, projekts bērns: |
[Feb. 21st, 2019|05:09 pm] |
Tātad, jārunājas. Sarunā, apmaiņā. No šī brīža uz kādiem diviem gadiem viena no prioritātēm.
Šodien atrisināju problēmu: "kā iepazīstināt bērnu ar naudas konceptu". Uzspēlējām veikalu, hehe.
Konfekšu veikalu, jo bijām laika gaitā sataisījuši daudzas smukas konfektes, un tās viņam ļoti patīk, viņš iztēlojas garšas un receptes un novērtē estētiku.
Pirmais: veikalā izrādās ir svarīgi plaukti, jo uz plauktiem stāv produkti. Otrais - linoleja flīzīšu paraugi bija nauda.
Izspēlējām divas dienas, kur bērns bija pircējs. Otrajā dienā jau iedevu atlaides, pēc tam nāca un prasīja vēl :D. Tad bija jāmainās vietām, un opā! Viņš bija brīnišķīgs pārdevējs, no sākuma iebaroja ar našķiem par brīvu (bumbiņas, nevis konfektes), pēc tam pateica cenu, kas bija sešas reizes augstāka, nekā manējā bija bijusi. Pakaulējos, izrādījās, ka varot dabūt atlaidi. Super.
Tad viņa ierosinājums bija tiešais mārketings - zvanīja man uz mājām un teica, ka vēl esot atlaides, lai nākot atkal. Bet jau mazākas atlaides.. nu nekas, toties izstāstīja uz vietas, cik šī konkrētā konfekte esot garda un sulīga un visvislabākā. Tad mainījāmies lomām un bērns paģērēja, ka vajagot vairāk naudas - sameklējām kastīti / "maku", kur ielikt,lai nekrīt no rokām ārā. Nu viņam bija ļoti daudz "naudas", un es pacēlu savas cenas, bet sadalīju konfektes kolekcijās. Viņu visvairāk ieinteresēja "īpašās, vairāk kā 100 gadu vecā konfekšu meistara konfektes", kuras bija par 1/3 dārgākas nekā citas. Nolika man naudu, sakot: "re, cik man daudz", un iepirkās ar vērienu, pieprasot visas īpašās konfektes. Kad saskaitījām, cik jāmaksā, izrādījās, ka daudz par daudz. Te nu kompromisu nevarējām sasniegt, jo vēlme maksāt bija tikai tik, cik knapi par vienu parasto konfekti sanāktu, bet vēlme nopirkt bija visas izvēlētās. Nācās saukt apsardzi, kad bērns ietiepīgi paņēma visas konfektes, atstājot "naudu" tikai par vienu. Tas gan spēli izbeidza uzreiz :D, jo izrādās, dilemma starp kārdinājumu iztēloties īpašās konfektes nogaršošanu un pilna maka paturēšanu bija bērnam par daudz, un pēkšņi izrādīties zagļa lomā nebija scenārijs, ko viņš gribētu turpināt. |
|
|