| |
[Jun. 12th, 2018|09:42 am] |
|
Cik interesanti tajās reizēs, kad cilvēks, kam es ko uzprasu, atbild ar pavisam ko citu un cītīgi turās pie sava domu gājiena. Es uz viņiem skatos, smaidu, saku paldies un atvados, jo kognitīvā disonanse starp to, kur viņi ir un to, kur man vajag, lai viņi būtu, ir pārāk liela. |
|
|