| |
[Dec. 7th, 2017|04:01 pm] |
|
Vakar bija tizla diena, sēdējām un raudājām. Nu, es raudāju, un visi bijām bēdīgi. Cīnamies, cīnamies, krītam un ceļamies, bet reizēm aptrūkst spēki to visu vēl panest ar gaišu vaigu. Bet tad piezvanīja tēvs un paklausījās visā. Parunājām par to, uz kurieni pasaule iet, kā mums iet tajā dzīvojot, un kā visi skrien kā žurkas; tikai dzīvo ilgāk. Kalnvītolos ozoli augot kā traki, un draņķa šķības mājas būvnieki vairs mājas nebūvējot, laikam sapratuši, ka nemāk, un vēl arī viņiem cehs nodedzis. |
|
|
| Dzeru v'inu un kr'am'eju mantas |
[Dec. 7th, 2017|11:27 pm] |
|
Un saprotu, ka esmu, pirmkārt, vācējs (hoarder), un otrkārt, apmāta hobijiste. Foken daudz lietas, ko esmu iesākusi, sīki projekti, tāpat kā bija manai mammai. Viņas rotas nespēju izmest, arī omes rotas nē. Savējos auskarus, ko mūžam nevilkšu, tos arī nevaru izmest, jo stāsts viņiem labs. Divi alumīnija buljoni, radušies no radošas nakts, kad mans bijušais aizmirsa, ka ir uzlicis trumuli uz uguns. Attiecīgi, tas izkusa, formējoties divos vienlīdzīga izmēra un smaguma plāceņos. Vēl man ir brīnišķīgs daudzums labas vilnas dzijas, tā pati pie manis atnāk. Un vēl tie kalni ar skicēm un procesa pierādījumiem, treniņa lapas, domas piefiksējumi, melni blociņi, ko nekad taču nepārlasīšu; studiju pieraksti (!!!!!), ko tāpat taču nepārlasīšu. Vizītkartes un brošūras no dizaina mesēm; bļa. Un audumi - drusku arī tie. Ar drēbēm, kā Snorkei, man daudz problēmu gan nav. Tās nav daudz, un tiek regulāri novalkātas. Bet ir vieni smagi linu brunči, fantastiski. Tos pat uz jāņiem neuzvilku. Varbūt nākamgad? |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2017|11:37 pm] |
|
Un vispār, kur ir mana vīra mantas??!! Viņam, izskatās, ir tikai plaukts ar filmu diskiem, pāris veci datori, kaudze grāmatu, un šur tur izkaisītas kaudzītes dokumentu, naudas un vecu čeku vai vizītkaršu. Pa kādam scenārijam, un kurpes. Visur kurpes. |
|
|
| |
[Dec. 7th, 2017|11:44 pm] |
|
Un vēl es nespēju izmest Omes pēdējo vēstuli, un arī viņas bistes miniatūru, ko uzmodelēju uz halovīnu pirms septiņiem gadiem. Uz viena pleca man bija mammas biste, uz otra - omes. Abas eņģeļi, un halovīna labākie biedri. Mammas biste pazuda, laikam saplīsa, bet Omes vēl ir. Pēc atmiņas modelēju, nav jau precīza, un diezgan naiva, bet atmiņai palīdz. |
|
|