| |
[Dec. 2nd, 2014|12:03 am] |
Šodien visu dienu pa draudzenes māju nodzīvojāmies, jo mums lika jaunus logus.
Netikām laicīgi mājās pirms parastā guļamlaika un dēls noraudājās visu ceļu, kamēr mēs nosvīduši sarkani glabājām mieru un dūdojām austiņā un tad, kad tikām laukā no vilciena, tad jozām mērķtiecīgi un rūpju savilktu vaigu mājās.
Atnākuši mājas un novilkuši mēteļus, atklājām, ka dēliņš mūs sveic priecīgs un gaišs, labā prātā par to, ka mājās.
Kad viņš smejās, tad visi smejās, tik gaiši un saldi lipīgi ir viņa smiekli. |
|
|