| |
[Nov. 16th, 2013|01:48 am] |
Šonakt sapņoju, ka nopērku spīdīgi tumšbrūnu zirgu, piesienu, aizbraucu, un pēc nedēļas atceros, ka jārūpējas taču par tādu lielu un skaistu dzīvnieku. Ceru, ka labi un zirgkārīgi cilvēki būs manu lielo pirkumu piesavinājušies un pabarojuši.
Citreiz tādi sapņi man ir bijuši par jaundzimušiem bērniem. Baisi. |
|
|
| |
[Nov. 16th, 2013|01:51 am] |
|
Citunakt sapņoju par tādu kā star wars virtuālo spēli, kur sejai priekšā ir tāds kā Dārta metināmais aizsargs, kuram acu strīpa elpojot verās ciet un vaļā.un car to strīpu var redzēt visu spēles pasauli, bet caur spēli nonācu gaisa transporta līdzeklī, kurš iebrauca pilsētā, droši vien, ka londonā, jo lejā varēja redzēt gan gurķi, kan walkie talkie, gan šārdu etc., bet tie visi bija maziņi, zemi un desmitreiz lielāku celtņu pārņemti. Pilsēta mirgoja un man bija skumji par to, cik tālu no dabas, un cik neizbēgami šis viss. Milzīga, milzīga nākotnes pilsēta, bet, kad domāju par šo, tad kā gan varu zināt, cik tālas nākotnes? Tie varbūt ir 300 gadi, bet varbūt - 30. |
|
|
| Tas ir sācies |
[Nov. 16th, 2013|04:40 pm] |
Esmu sākusi saglabāt internetu.
Gabaliņu pa gabaliņam, kā tas mazais putniņš akmeni noknābāja, tā arī es pieaudzēšu pamazām terabaitu ar visādu noderīgu, bet nekad otrreiz neskatītu figņu.
Tāpat ar grāmatām, compulsīvi vajag, lai ir, ja nu noder. Un ne man vienai, mīļotais varētu dibināt virtuālo datu vācēju anonīmo biedrību. |
|
|