| Blūmsburijas noveles |
[Sep. 16th, 2013|04:28 pm] |
Norāvām paklāju, nokrāsojām divas sienas, ieskrūvējām viļķa lampiņu un paslēpām putekļusūcēju. Tagad skats tākā manhattanas loftā.
To, protams, nevar salīdzināt ar parīzes dumshputna vīteriem par dzīvokļa pirkšanu elizejas laukos, bet mani tikuntā dara laimīgu tas, ka mēs to izdarījām. Un acis var atpūsties, un gaiss arī labāks. Plus vēl visāds lepnums par paveikto, vienvārdsakot, materiāls nodaļai "kā uzlabot dzīves kvalitāti piecu stundu laikā".
Sapnī man bija neglīts un greizsirdīgs mīļākais, kurš vislaik bija laipns un labs, bet kad biju ievākusies, tad uzreiz palika nīgrs un greizsirdīgs. Izteica neuzticību manai flirtējošajai dabai. Uz ko es nodomāju, ka nu gan jālasās prom, ja šitā sāk dziedāt. Pamodos un atklāju, ka tas viss sapnis, ka mans mīļais zēns taču nav ne neglīts, ne greizsirdīgs, un ar viņu ir labi dzīvot. Tāda laime. |
|
|