| nogalināt sapni. |
[Jul. 8th, 2013|10:16 am] |
neizteikti jautājumi. Acis. Laipnība un skumjas. Kā atvadīties, lai paliktu sirdī.
Es būšu saudzīga pret sevi, un neplēsīšu laukā mīlestību. Mīlestība paliek mīlestība, neatkarīgi no tās objekta. Tā vienmēr ir saudzējama, un neviens pats nedrīkst pieprasīt visu cita mīlestību sev.
Sapnis dzīvos, sapnim ir jādzīvo. Un manam mīļajam būs jāsadzīvo ar to.
Viss nepateiktais ir acīmredzams un vienmēr tiek pateikts aizmiršanās mirkļos, it kā par kaut ko citu runājot.
Un viņš bija drosmīgs, mans zēns. Atnāca un bija aci pret aci. Sasveicinājās, atvadījās, un vai tikai man tā likās, ka viss, viss bija skaidri pateikts mikrokustībās un mikro-intonācijās?
Don't be a sin-wat, my dear. |
|
|