| Ļaujiet sirdi izkratīt |
[Jun. 28th, 2013|06:27 pm] |
Es esmu ļoti nepiemērots attiecību materiāls, fui. Eņģelītis zelta gabaliņš pirmos sešus mēnešus, un tad tutū, vējš galvā un davai sapņojam un tvīkstam par to, kas mazāk sasniedzams un potenciāli varētu sagādāt emocionālas brāzmas. Jā, kur nu potenciāli, tās tak tomēr jau sagādātas. Pavisam, pavisam muļķīgi. Es neesmu maita, sargos un cenšos neko tādu graujošu nenostrādāt, bet attieksmes un sajūtas jau spiežas cauri kā tillam. Un pie tā visa mans reālais sirdsāķītis vēl vakar paziņoja, ka, ja būtu naudīgs, tad uzreiz, rīt no rīta precētu nost, tik nopietns esot. Un man par to pat nekādi ceļi neļimst un sirds nesāk klapēties. Prātīgi piezīmēju, ka solījumi makā nekrīt un laulība jau tomēr nav galējais īstenuma un nopietnības pierādījums. Fui, un viņš taču tāds simpātisks un lielisks zēns.
Un, kad mans pirms gada iesāktais sapnis, no kura, jakas, es jau privāti pie sevis domājot, biju atteikusies un atvadījusies, jo viņš ir pārāk labs tādam izraktenim kā man, meņģējas apkārt kā pusaudzis un bradā pa mūzikas instrumentiem, lai gan parasti visai labi izjūt telpu, un visas citas, varbūt neko nenozīmējošās lietas dara, tad, nu, es , nu bāc. Es savu sirdi labprāt sagrieztu mazos trīcošos gabaliņos un izbarotu suņiem. Vismaz kāds labums.
Es sev riebjos dēļ šī visa, un man kaklā ir smilkstoša sajūta un nemiers nemiers nemiers. Es nespēju nelikt tīklus, bet turu sevi aiz rokas un pavelku malā, pirms aizmirstos un palaižu vaļā. Varbūt es vispār nespēju mīlēt, bet tikai dzenos pēc sensacionālām sajūtām, pēc lielāka loma.
Bet varbūt tas ir man ceļš uz smaragda pilsētu un viss pats sariktēsies pa dimensijām.
Jautājums ir - kā būt patiesai, nesāpinot nevienu. It īpaši, ja nav skaidrs, kas ir tās vētras, ko jūtu un pārdzīvoju.
Bet tagad - atbilžu laiks! Šito penteri rakstot arī sapratu, ka nav vispār nekādas nozīmes, kādas vētras jūtu un pārdzīvoju. Joprojām galvenais ir, kā tajās esot, attiecos pret citiem. Mīlestība būs tajā, ko daru, tā būs tā, ko citi sajutīs. Un miers. Joprojām tās lietas, kā vietas un telpas došana otram, maigums, miers un uzmanība, spēlēšanās un veselīgums būs mans plosts.
Tikai kāpēc tā izmisīgā ilgošanās? |
|
|