| Lietas pašas atnāk |
[Aug. 27th, 2012|01:56 pm] |
Kad izbeigušās manas mīļākās smaržas, kaimiņš no 13.stāva ierodās ar tesco maisiņu, pilnu ar parfimērijas precēm, tāteikt, meitenēm. Viss pluss mīnus briesmīgs, versačes, un ziedu ziepes, bet tam pa vidu kā par brīnumu arī mans comme des garçons.
Par to tātad prieks.
Bet par kaimiņu... Pirmkārt, kur viņš tās lietas izrauj. Tad kafiju, tagad šitos.
Otrkārt, kāpēc viņš viņas nes mums?
Piebilde - kaimiņš ir izbijis zaldāts, vietējais kreka dīleris, kam playstation ar war games ir dzīvokļa centrālajā pozīcijā, un kurš taisa lokus, ar kuriem šaujot var arī cilvēku nogalināt, ja gadās trāpīt. |
|
|
| Vakar biju rupja un agresīva |
[Aug. 27th, 2012|02:23 pm] |
Un labi, ka tā. Vai tiešām veciem angļu onkuļiem, kas izgājuši vakarā savu suni pastaidzināt, nepietiek prāta, lai nesaprastu, ka skuķi, kurš skraida pa parciņu, tad atrod tumšāko nostūri, lai palēkātu ar aukliņu, nevajag iet un uzrunāt, cerot uz jauku patērzēšanu!
Atpisies, nelaime - bija precīzs manu sajūtu apraksts, kad pēc neveiksmīgas cenšanās viņu ignorēt, nācās nelaipni uzkliegt, ka nē, neesmu nekāds fakin bokseris. Večuks salēcās, sabozās, un pratās nozust tumsā.
Nelaipni izturēties man nepatīk, bet mērķis tika sasniegts. |
|
|