| Attiecību filozofija |
[Apr. 28th, 2012|01:38 am] |
Pirmkārt, man vajag attiecību sarunu stenogrāfu.
Otrkārt, Leo minētais par patiesības spēju vest situācijas uz to labāko pusi no iespējamajām ir apstiprinājies n-to reizi.
Treškārt, Itālis ir brīnišķīgs un skaists, bet vēl jo jaukāks tāpēc, ka spējīgs uztvert radītos attiecību pagriezienus ar vieglu prātu un bez redzamām smaga ego kustībām, mīl patiesību un dod man vietu, lai arī ierosinātās vairs netikšanās vietā sāk apsvērt mani noprecēt, bet par to tomēr jāizsakās detalizētāk.
Kautkā īsi ar pie viena, jo traki nāk miegs.
Aļaušos vispārināt (uztvērt kā hipotēzes/ sieviešžurnālu huiņu):
A) ja sieviete labāk izvēlētos īsto mīlu gaidīt Viena un brīva (apzinoties,ka laiks ir nenoteikts un var ilgt visu mūžu), kamēr vīrietis labāk tomēr gaidītu savu vienīgo un īsto kāda jauka mīlīga zaķīša apskāvienos.
Tā tie zaķīši arī ņem un veido sabiedrības pamatu.
B) kad vīrietis sievietei saka: "tu pārāk daudz domā, vajag tā ar sajūtām, instinktiem, dzīvniecisko, utjp. Viņš:
1. Mēģina pakļaut sievieti, ar aplami par romantiskām huiņAām saprastiem tekstiem iedvesmojot to atdot savu autonomiju, (jo kas gan cits, ja ne prāts mūs patiesi atdala citu no cita.), lai viņa ego varētu dejot valsi.
2. Jūt, ka viņa varas pozīcijas ir apdraudētas
3. Nāk miegs, ja būs vēl no rīta atmiņā, pierakstīšu.
Lanubakti! |
|
|