| Savādi, |
[Apr. 16th, 2012|12:32 pm] |
|
Šitais te man atmiņai: "reizēm lietas var redzēt visskaidrāk, kad tās vēl nav sākušās. Un kad tās ir ieraudzītas viņu tābūtībā, tad tikai atliek dzīvot un skatīties kā tās notiek. Vai arī izlemt vai tām notikt vispār. Bet nevar gribēt, lai tās notiktu daudz savādāk kā ir viņu būtībā. " |
|
|
| Vēders saka paldies |
[Apr. 16th, 2012|03:54 pm] |
Jūs zinat, kā ir, kad vēders sūta apmierinājuma un apstiprinājuma signālus smadzenēm? Tas sajūtu ziņā ir tāpat kā kad mēles garšas kārpiņas saskarās ar ēdienu, bet turpinās ilgāk. Tas nav sāts, nav smagums, no tāda ēdiena ir svaigums un viegli nāk enerģija.
Ir tikai trīs ēdieni, no kuriem ir šī vieglā un dzīvā līdzsvara sajūta.
Leo dāls, mani spinātu kokteiļi, un tagad varu pievienot sarakstam arī Udon nūdeles sēņu biljonā ar valriekstu miso.
Itāļa tvaicētie dārzeņi ar gliemežiem vai fazāniem ir gandrīz gandrīz, bet nerod tādu atsaucību no vēdera puses.
Es jūtu kā manas kuņģa Bārkstiņas glaudās gar sēnītēm un priecīgas virpinās, saukdamas: "Labs! Labs!" |
|
|