| Rainbow gathering - ļoti man vien vajadzīgs ieraksts nr. 1 |
[Aug. 25th, 2011|10:09 pm] |
Vispirms liekas, ka viapkārt vieni vienīgi glūnīgi vājprātīgie, veci un bīstami. Tad mēs liekam sevi lietā un sagriežam dārzeņus, vienlaicīgi gan arī griežot zobus par to, cik ļoti gan mums netīk briti. Šobrīd draudzīgākās arī ir resnā Ella no vācijas un tievā Gvena no francijas.
Pusdienās zēns Noels ar skaistajām acīm izvairās no skatieniem un slēpjas aiz savām pinkām. Aizbildinās, ka esot nekomunikabls, jo vakar ļoti uzdzīvojis. Zēns Liams rozā zeķubiksēs un rūtainos brunčos mani aizdzen no trauku mazgāšanas, jo to darīšot viņš. Ieraugot mūsu antikvārās slaidās jūgendiskās dakšas un art deko karotes saskrien iekarsušas rīkumīles, saucot, ka mumsjau nav camping, bet esot glamping. Perkusiju vorkšops, dzin dzin ar Elī, pāris pļāpas un jau vakars.
Pie nometnes sirds pulcējas visādi, bet galvenokārt rūgti noskaņoti veci hipiji. Tādus labāk klausīties, kad viņi spēlē ģitāras, nevis runā. Par laimi, viņi arī ņem un spēlē.
Ar miega dziesmām mūs aplaimo kaimiņi, neķītrās rīklēs mēdoties par visādām toletes būšanām. Tas noliek Acu priekšā holandiešu nabagu attēlojumus gleznās un nedaudz no pantagriēla visceralitātes.
Rīta ugunskurā Noels cep kartupeļu pankūku, uz ko Elī kāri skatās un iekāro. Bet Noels nedalās, viņš ēd un slauka rokas matos. Tad mēs pāris stundiņas staipāmies jogā pie telts un ļoti gribam tikt līdz tuvākajam veikalam. Tas savukārt, nav vienkārši, jo ir 5 jūdzes tālu un ceļš ir nejēdzīgi līkumains un šaurs, ar ātri braucošām mašīnām. Naidžels piedāvā ko atvest, jo brauc ar moci. Naidžels ir analfabēts, bet viņam patīk būvēt - viņš ir palīdzējis arī uzbūvēt nometni un tās vigvamus. Vigvami, starp citu, ir celti tieši tāpat kā indiāņi to dara Amerikā. Milzīgi, bet uzslieti ar trīs lēdiju un viena vīra spēkiem vien.
Uz veikalu arī tiekam, no veikala mūs ved savējie hipiji, ko Elī noķer veikalā. Īrs Padijs atļauj apgleznot savu karavānu, kas esot zila. Kad vēlāk meklēju, nevienas zilas tā īsti nav, tāpēc gleznoju uz mdf zivs muguras. Tāda gleznošana ir tomēr lieliska lieta - es izskatos aizņemta, tāpēc neviens netraucē; daži, protams, izsaka komplimentus, kā jau jābūt, ja kāds kautko vizuālu dara. Bet man jau redziet, ausis nav aizņemtas un tāpēc varu ērti noklausīties citu sarunas. |
|
|