| jauna atkarība |
[Mar. 20th, 2011|07:36 pm] |
Būs vien tas pats adrenalīns. Un arī komunikācija ar patīkamiem cilvēkiem. Šeit, starp citu, man liekās, es šovakar tā mājās no tikšanās ar ex-kursabiedru kaut ko sapratu. Ne-smēķētājiem ir iespējas nozīmīgākai cilvēciskajai saskarsmei nekā smēķētājiem un tas ir saistīts gan ar bezapziņai piesūtīto ķīmisko signālu bagātību gan arī ar ievainojamību. Kad esmu komunikācijā ar citu; otru, man vienmēr kopš sevi apzinos kā savu realitāti veidot palīdzošu indivīdu, ir kautkādā mirklī gribējies bēgt, izvairīties no tā momenta, kad Tu sajūties tāds pavisam cilvēcisks un neaizsargāts otra priekšā un no tās sajūtas arī galīgi pārlaimīgs. Tā sajūta ir visai tieši saistīta ar būšanu vājam, atklātam, ar uzticēšanos. Un kā izrādās, ir absolūti neizbēgama lai nodibinātu cilvēcisku un kā jau teicu, nozīmīgu saskarsmi. Nu lūk, un tā baidoties no šitā, cigaretes vienmēr ir bijušas labs barjerrīks, paškontroles ilūzija. Tāpēc arī smēķētāji vienmēr šķiet tik kūl. Un kūl, kā man tagad zināms, ir norāde uz personiskās saskarsmes problēmām.
Ar šito atklāsmi es savukārt tagad sevi atalgoju par nesmēķēšanu un klapēju pa plecu. Divpadsmitā diena.
Un mans ex-kursabiedrs kā izrādās ir nevis Punjabi, bet gan Gurjar-Rashtra. Sasodīti patīkams jauneklis. |
|
|