| |
[Oct. 30th, 2010|02:13 am] |
Mana mīļā draudzene komēta ir izbeigusi attiecības ar savu vīrieti - un tās ir manas šīsdienas lielākās ziņas. Drosmīgā sieviete - manuprāt ļoti iedvesmojoši. Galvenais arguments: "es nevēlos bērnus ar Tevi". Un tā jau ir pavisam liela tēma zināmā vecumā.
Bet man tas tiešām šķiet ļoti drosmīgi - izbeigt ilgas attiecības, jo tādas jau parasti nav tikai ar konkrēto cilvēku, bet gan ar visiem pārējiem cilvēka cilvēkiem, ģimeni un draugiem. Viņa iemīlējās. Varbūt pavirši, varbūt mirklīgi, bet tomēr citā kadrā. Es toties iemīlos citos nepārtraukti un čakli sublimēju.
Kā ir - dzīvot katru dienu, ilgojoties pēc tā, ko nevar dabūt, negribēt dabūt pat. Un samierināties ar to, kas ir. To es zinu. Varbūt pēc kādiem pāris gadiem es arī būšu tik pat drosmīga un izlēmīga. Un tad?
Man pat reizēm paliek tīri interesanti vai Trollis līdz tam tomēr neaizies sānsoļos.
Tas interesanti, ka uzticība reizēm nav nekas cits kā gļēvulība un vēlme justies droši un pierasti.
Ir jau skaistums arī pierastās lietās - it īpaši ja tās var viegli pavariēt.
Bet tā vispārīgi un rudenīgi jūtos kā sentimentāls, romantisks un nedaudz muļķīgi cerīgs kautkas. Nunejau sieviete.
Gadās. |
|
|
| |
[Oct. 30th, 2010|03:08 am] |
Bet vispār, ziniet, man ļoti gribās te ierakstīt, cik Trolis tomēr ir gandrīz perfekts. Viņš, piemēram, pārradīsies mājās piedzēries (jo halovīns un kursabiedri), bet tas sūds, jo socializēties vajag arī biežāk nekā viņš to dara - toties viņš man piedos, ka esmu piepīpējusi viņa istabu un izdzērusi viņa southern comfort. Un ja viņš nebūs pārāk nokausēts tad iespējams pat pastāstīs kādu smieklīgu un patiesu stāstu no savas dienas. Vai nē, jo es jau gulēšu.
Kur tādā kopdzīvē vieta vēl kādam - nezinu. |
|
|