dziedamzars - November 4th, 2009 [entries|archive|friends|userinfo]
putns

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

November 4th, 2009

nē nu tie lavieši, ziniet! [Nov. 4th, 2009|11:53 pm]
Lūkojos Gapminder http://graphs.gapminder.org/world pēc kautkādas statistikas par to kas notiek ar migrāciju no urbāniem uz lauku reģioniem saistībā ar ekonomiskajiem apstākļiem. Nav pasaulē tādas milzīgas sakarības šajā lietā kā izrādās. Izrādās jālūkojas uz konkrētām valstīm un teritorijām.

UN KO REDZU? 1970. gadā milzīga pārbīdīšanās uz lauku rajoniem!! Metos skatīties, kas tad tāds uz vienu gadu noticis. Un atradu šeit: http://zagarins.net/jg/jg74/JG74-75_Ekmanis.htm tādas lietas:

Par laukiem:
"Labā dzejoļu daļā idilliskos, gandrīz bukoliskos toņos aprakstīta lauku dzīve − ar tās mieru, klusumu, lauku māmuļām un tētiņiem, lauku mājām. Daži rakstnieki pat tuvojas patriarchālo „mūžīgo” tikumības pamatu poētizēšanai un ilgojas pēc kaut kā vairāk nekā tikai jaukas dzīves pie dabas krūts − Elksnes liriskā varone krājumā Galotņu gaisma (1968) meklē vietu, kur paslēpt „savas stirnas un savas meža pļavas” no pilsētas mechanizētās dzīves un viņu pastāvīgi māc rūpes, kā pārvarēt smeldzīgas ilgas pēc brigantīnām, pēc liepzaru paēnas, pēc bišu sarunām. Pētera „labais vīrs” no Bieriņiem dodas meklēt šajā ultravirsskaņu gadsimtā „Māras upīti, brūnaci”, kas ož „pēc nātrēm un mārrutkiem” (LuM, 13.7). Agrārā sentimentālisma elementi sastopami arī Auziņa vārsmās. Dzejdaŗa sirds alkst jaunas dzīves ar zudušajām jāņugunīm ar naktsvijolēm pļavās, smagu zirgu elpošanu stallī, karstu rīta pienu slaucenēs, skurbas pilnu jūnijballi, kūpošiem rudziem un pat iereibušu kaimiņu, kas „naktī, suņu apriets, mājup iet” (LuM, 3.8)."

Par pilsētu izsakās tā:
"Pilsētnieciskas dzejas ir pavisam maz, un nereti atskan visa tā nicināšana, kas stāv ārpus nomaļā „dieva stūrīša” uz laukiem. Ziedonis salīdzina pilsētu ar „četrstūri”, „pelēku kubu”, „nedzīvu mūri’’. Pilsēta „slāpst kā pusdzīva zivs, vārstot žaunas” (Es ieeju sevī)".

Tad nu secinu: salasījās tautieši to visu dzeju, iepatikās, pāris gadu laikā mīlestība pret laukiem jau bija izplatījusies tautā un pajehaļi! Aizbrauca mīlēt dabu, pagrozījās, tad izdomāja, ka īstenībā jau labāk palikt pie lasīšanas vien un lielākā daļa atkal devās atpakaļ. Toties nākamā desmitgade tiek uzskatīta par "jaunrades, jaunas domas uzplaukuma laiku." (http://www.diena.lv). Iedvesmojās tomēr.

Mani arī iedvesmo.


linkpost comment

navigation
[ viewing | November 4th, 2009 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]